Opijs latviešu literatūrā (20. gs. 20.–30. gados)

Abstract

Bakalaura darbā „Opijs latviešu literatūrā (20. gadsimta 20.‒30. gados)” aplūkots, kā dažādu latviešu autoru daiļradē parādās opijs un ar to saistītie tēli un motīvi. Galvenais mērķis ir noskaidrot, vai vispār opijam kā tēlam ir kāda nozīme latviešu literatūrā. Bakalaura darba trīs nodaļās ietverti tādi latviešu autori kā Aspazija, Eriks Ādamsons, Jānis Akuraters, Jānis Ziemeļnieks, kā arī minēti vairāki pasaules literatūrā plaši pazīstami autori, kuru dzīve un daiļradē bijusi saistīta ar kādām narkotikām. No ārzemju autoriem vislielākā uzmanība pievērsta Šarlam Bodlēram, kurš galvenokārt narkotiku aspektā salīdzināts ar Jāni Ziemeļnieku. Bakalaura darbā izmantota biogrāfiskā un salīdzināmā pētīšanas metode. Vairāku autoru daiļrades analīzē izmantota arī psihoanalīze un daiļrades psiholoģija.

The purpose of this bachelor`s work is to analyse how opium appears in various latvian author works and also characters and motives related to it. Main goal is to detremine, if opium as a character has some meaning in latvian literature at all. Three chapters of this bachleors work include latvian authors such as Aspazija, Eriks Ādamsons, Jānis Akuraters, Jānis Ziemeļnieks. Also there are mentioned many famous foreign authors, whose life and artworks have had some connection to narcotics. From foreign authors, Charles Baudelaire has been paid with additional attention, because most commonly he has been compared to Jānis Ziemeļnieks. In Bachleors work biographical and comparative reserch methods have been used. In various author artwork analysis artwork psihology and psychoanalysis have also been used.