Personības iezīmju, pašcieņas, māņticības, sociālu un demogrāfisku faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizāciju
Author
Tīdena, Liena
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Damberga, Ilze
Date
2015Metadata
Show full item recordAbstract
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas saistības pastāv starp indivīda depresijas stigmu un personības iezīmēm, māņticību, pašcieņu, sociāliem un demogrāfiskajiem faktoriem Latvijā. Pētījuma izlasi veido 231 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M=32,18, SD=10,88), kuri elektroniskā veidā atbil
dēja uz vairākiem jautājumiem, aizpildīja Depresijas stigmas aptauju, Aptauju „Lielais piecinieks”, Rozenberga Pašcieņas aptauju un Latvijas māņticības aptauju.Rezultāti apstiprina, ka ar depresijas stigmu pozitīvi korelē pašcieņa, māņticība un
respondenta vecums, negatīvi – neirotisms. Stigma ir mazāka sievietēm un, ja respondentam ir bijusi pieredze vai papildus zināšanas saistībā ar depresiju vai psihisko veselību kopumā: ja respondents ir vērsies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību; ja pazīst kādu cilvēku ar garīgu saslimšanu vai kādu depresijas slimnieku; ja respondenta darbs vai izglītība ir saistīti
ar psiholoģiju, psihoterapiju vai medicīnu. Vēršanās pēc palīdzības, māņticība, dzimums, vecums un neirotisms kopā izskaidro 35% no rezultātu variācijas indivīda depresijas stigmai. The purpose of this study was to determine the relationship between depression stigma and personality traits, superstition, self-esteem, social and demographic factors in Latvia. The study included 231 adults, Latvia`s inhabitants of both sexes, aged 18 to 65 years (M=32,18, SD=10,88). They answered to several questions via internet and filled out the Depression Stigma Scale, the Big Five Invetory, the Rosenberg Self–Esteem Scale and Latvia`s Superstition Scale. Results confirm that depression stigma has possitive correlation with self-esteem, superstition and age of respondent and negative correlation with neuroticism. Stigma is lesser among women and if respondent has experience or additional knowledge related with depression or mental health in general: if respondent has sought for professional help for his/her mental health; if he/she knows somebody with mental health problems or depression;if job or education of respondent is related with psychology or medicine. Seeking for professional help, superstition, gender, age and neuroticism together explain 35% from personal depression stigma variation.