Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kā valsts stratēģiskais resurss un tā atsavināšanas ierobežojumu satversmība

Abstract

Darba mērķis ir analizēt vai likumdevēja ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 2014.gada 3.jūlija grozījumiem noteiktie ierobežojumi privātpersonām, lai tās varētu iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi nepārkāpj personas tiesības uz īpašumu. Vienlaikus tiek analizēta arī vienlīdzības principa ievērošana minētajos ierobežojumos. Darba noslēgumā autors secina, ka likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 2014.gada 3.jūlijā iekļautie lauksaimniecības zemes atsavināšanas ierobežojumi daļā neatbilst Satversmes 91. un 105.pantam, un tādēļ normatīvajā regulējumā ir jāveic grozījumi. Vienlaikus autors konstatē, ka likumdevējs ir nepareizi nosaucis ierobežojumu mērķi. Tāpat darbā tiek secināts, ka ierobežojumu mērķis ietilpst leģitīmā mērķa “sabiedrības labklājības aizsardzība” tvērumā. Atslēgvārdi: īpašums, lauksaimniecības zeme, Satversme, īpašumtiesību ierobežojumi, vienlīdzības princips.

The aim of the thesis is to analyze whether restrictions by the amendments of Law on Land Privatisation in Rural Areas of July 3, 2014 for individuals to be able to acquire ownership of agricultural land corresponds with property rights of individual. At the same time author also analyzes how the new restrictions corresponds with principle of equality. In conclusion, the author concludes that in the Law On Land Privatisation in Rural Areas included restrictions of 2014 July 3 on agricultural land alienation in part don’t correspond with the Article 91 and 105 of the Constitution of Latvia, and therefore the regulation should be amended. At the same time, author concludes that legislator has wrongly defined legal aim of regulation. Also in the thesis author concludes that the aim of regulation fits to legitimate aim “protection of public welfare”. Keywords: property, agricultural land, Constitution of Latvia, restrictions of property rights, principle of equality.