Komplementāras terapijas lietošana pacientiem, kas saņem pretvēža ārstēšanu - biežums, anamnēzes dokumentācija, un iespējamā mijiedarbība ar terapiju

Abstract

Ievads Pētījuma mērķis bija komplementārās un alternatīvās medicīnas (KAM) pielietošanas analīze plaušu vēža pacientu vidū, kas saņem standarta pretvēža terapiju; izvērtēt, kāds KAM veids ir vispopulārākais, kāda ir pacientu motivācija to izmantot, kā arī novērtēt ar KAM saistītās priekšrocības, toksicitātes un riskus.

Metodes Pētījumā tika iekļauti izplatīta sīkšūnu un ne-sīkšūnu plaušu vēža pacienti, kas saņem paliatīvu ķīmijterapiju un/vai staru terapiju Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes Slimnīcas Onkoloģijas klīnikā (Rīga). Dalībniekiem tika piedāvāta aprakstoša anketa latviešu un krievu valodās. Atbilžu precizēšanai tika izmantotas pus-strukturētas intervijas. Dati par toksicitāti terapijas laikā tika ievākti katrā stacionēšanas reizē. Ārstēšanas rezultāti un toksicitātes tika statistiski salīdzināti KAM lietotājiem un KAM nelietotājiem, līdzsvarojot pacientus pēc plaušu vēža veida, stadijas un saņemtās standarta terapijas. Maksimālas toksicitātes pakāpes lineāras tendences (NCI CTC toksicitātes skala) tika salīdzinātas starp KAM lietotāju un KAM nelietotāju grupām, kur statistiski nozīmīga p vērtība tika uzskatīta <0,05. Kaplana-Meiera metode tika izmantota, lai noteiktu dzīvildzi bez progresijas (DBP).

Rezultāti 6 mēnešu laikā intervijās piedalījās 43 plaušu vēža pacienti, kuru klīniskie dati tika analizēti. 65% pacientu bija KAM lietotāji pret 35% KAM nelietotājiem. KAM lietotāji ticēja, ka KAM sniedz viņiem fiziskus un psiholoģiskus ieguvumus, un neziņoja ne par kādām blakusparādībām. 75% no KAM lietotājiem izmantoja 2 vai vairāk terapijas veidus vienlaicīgi, visbiežāk augu valsts izcelsmes līdzekļus un lūgšanu. Dzīvildzes bez progresijas un toksicitātes radītāji statistiski neatšķirās KAM lietotājiem un KAM nelietotājiem. Biežākais toksicitātes veids bija nogurums un apetītes zudums. Informācija par KAM lietošanu medicīniskajā dokumentācijā vispār netika piefiksēta. 80% KAM lietotāju pat netika apsprieduši savu komplementāro terapiju ar ārstējošo onkologu.

Secinājumi 65% plaušu vēža slimnieku, kas saņēma standarta pretvēža terapiju, izmantoja arī KAM. Netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības starp KAM lietotājiem un KAM nelietotājiem bezprogresijas dzīvildzes un ar ārstēšanu saistīto toksicitāšu ziņā. Augu valsts izcelsmes līdzekļi, uztura bagātinātāji un lūgšana bija populārākie KAM veidi. Galvenā motivācija KAM izmantošanai bija cerība palielināt organisma spēju cīnīties ar vēzi, uzlabojot fizisko un emocionālo labsajūtu. Neviens no pacientiem neziņoja par blakusparādībām no izmantotās KAM; viņi apgalvoja, ka gūst no tās fizisku un psiholoģisku labumu. Onkologi nepieraksta datus par KAM izmantošanu pacientu medicīniskajā dokumentācijā. Pacienti bieži lieto KAM, neinformējot savu ārstējošo ārstu.

Background The aim of this study was to explore the use of Complementary and Alternative Medicine (CAM) in lung cancer patients receiving conventional anticancer treatment; to assess which complementary treatments are the most popular, the patients' motivation for using them and to evaluate associated advantages, toxicities and risks. Methods Study population were advanced SCLC and NSCLC patients, receiving palliative chemotherapy and/or radiation therapy in Clinic of Oncology, at Paul Stradins Clinical University Hospital (Riga). Descriptive questionnaire in Latvian and Russian was distributed among participants. Semi structured interviews were incorporated in order to clarify answers. Toxicity data during treatment were collected for every participant at each hospital admission anew. The collected data, treatment results, toxicities were statistically compared between CAM users and CAM non-users, also balancing patients by lung cancer type, stage and received standard therapy. Linear trends in toxicity scores (NCI CTC Toxicity scale) across maximal toxicity levels were calculated with a p value <0.05 considered statistically significant. The Kaplan-Meier method was applied to determine progression free survival (PFS). Results 43 lung cancer patients participated in interviews and follow up in 6 months. 65% of patients were CAM users versus 35% CAM non-users. CAM users believed CAM to be beneficial to their physical and psychological needs and did not report any side effects. 75% of CAM users used 2 or more therapies concurrently, particularly herbal remedies and prayer. PFS and toxicity was not statistically different in CAM users versus CAM non-users. Most common toxicities were fatigue and loss of appetite. Information about CAM was missing completely in medical records. 80% of CAM users did not even discuss their therapy with treating oncologist. Conclusions 65% of lung cancer patients receiving standard anticancer treatment were also using CAM. No statistically significant difference was found between CAM users and CAM non-users in terms of PFS and treatment related toxicities. Herbal remedies, nutrition supplements and prayer were most popular CAM types. The main motivation for CAM usage was to increase the body’s ability to fight cancer, by improving physical and emotional wellbeing. None of the patients reported any side effects from using CAM; they claimed to avail of CAM physically and psychologically. Oncologists did not record data about CAM usage by patients. Patients often used CAM without informing their treating physician.