Pašatjaunošanās un paātrinātas novecošanās attiecības normālās un vēža šūnās pēc DNS bojājuma

Abstract

Pretvēža terapijā lietotajās dozās radio- un ķīmijterapijā lielākā vēža šūnu daļa paātrināti novecojas. Diemžēl terapijas izraisīta novecošanās var būt atgriezeniska, tādēļ bija nepieciešams izpētīt par šo procesu atbildīgos mehānismus. Pirmo reizi tika atklāta pašatjaunošanās aktivācija tetraploīdos normālos cilvēka fibroblastos agrīnas novecošanās stadijā un tumora supresora P53 atkarīga vienlaicīga pašatjaunošanās un novecošanās faktoru aktivācija teratokarcinomas šūnās pēc apstrādes ar etopozīdu, kas izraisa DNS bojājumus. Kopā šie rezultāti norāda uz novecošanās un pašatjaunošanās ko-eksistenci atbildē uz DNS bojājumu kā ģeneralizētu mehānismu šūnu bipotencialitātei. Turklāt tika noskaidrota novecošanos pavadošas autofāgijas nozīme bi-potencialitātes un izdzīvošanas pēc terapijas atbalstam vēža šūnās, kā arī hromosomu teritoriju ekspansija terapijas inducētās poliploīdās šūnās, kas varētu nodrošināt transkripcijas aktivāciju un šūnu pārprogrammēšanu.

In the doses used in cancer chemo-radio-therapy of patients most cancer cells undergo accelerated senescence. Unfortunately, senescence induced by therapy may be reversible, the mechanisms of reverse needed exploration. For the first time we discovered activation of self-renewal in tetraploid presenescent normal human fibroblasts and P53 dependent simultaneous activation of self-renewal and senescence regulators in etoposide treated teratocarcinoma cells. Together these results indicate the generality of coupling between senescence and stemness programs occurring in DNA damage response. Furthermore, we described importance of senescence acompanying autophagy for support of bi-potentiality and survival of DNA damaged tumour cells, as well as expansion of chromosome territories in polyploid cells which amay favour transcription activation and reprograming.