No vardarbības ģimenē cietušu pusaudžu ķermeņa tēla uztvere
Author
Āboliņa, Liene
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Biseniece, Maija
Date
2016Metadata
Show full item recordAbstract
Pētījums ir veikts ar mērķi pētīt ķermeņa uztveri pusaudžiem ar vardarbības ģimenē pieredzi. Mērķa izpildei izvirzīti trīs pētījuma jautājumi: vai pastāv sakarība starp vardarbības ģimenē pieredzes izteiktību un ķermeņa tēla uztveri? Kurām ķermeņa daļām un funkcijām no vardarbības ģimenē cietušiem pusaudžiem ir augsti negatīvas uztveres vērtējumi? Vai pastāv sakarība starp negatīvi uztvertām ķermeņa daļām un funkcijāsm un vadarbības pieredzes izteiktību? Pētījumā izvirzīti 4 darba uzdevumi - zinātniskās literatūras izpēte un analīze, pētījuma projekta izstrāde, datu vākšana, apstrāde un analīze, iegūto rezultātu interpretācija un secinājumu izdarīšana, kuri darba gaitā ir izpildīti. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem tika aptaujāti 95 pusaudži vecumā no 11 – 18 gadiem, kuri ievietoti atbalsta centrā vardarbībā cietušiem bērniem, griezušies pēc palīdzības Sociālajā dienestā vai psihologu prakšu vietās un ir piekrituši piedalīties pētījumā. Dati ievākti laikā no 2015.gada janvāra līdz novembrim. Pētījuma veikšanā izmantotas - Bērnības traumas aptauja (CTQ) – vardarbības pieredzes izteiktības noteikšanai, Ķermeņa pašvērtējuma skala sievietēm un vīriešiem (ĶPS – siev, ĶPS – vīr) un Ķermeņa tēla uztveres aptauja (ĶTUA) – ķermeņa tēla uztveres pētīšanai. No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka negatīvi tiek uztvertas tikai konkrētas ķermeņa daļas nevis viss ķermenis kopumā. Kā arī pastāv ciešāka sakarība starp negatīvi uztvertām ķermeņa daļām un funkcijām un vardarbības pieredzes izteiktību nekā starp kopējo ķermeņa tēla uztveri un vardarbības pieredzes izteiktību. Tas nozīmē, ka pusaudžiem ar izteiktāku vardarbības pieredzi ir raksturīga negatīvāka konkrētu ķermeņa daļu uztvere. Pētījuma rezultāti ir izmantojami, lai informētu vecākus par vardarbīgu audzināšanas metožu ietekmi bērna personības attīstībā, kā arī pētījums var kalpot kā ievads turpmākiem, padziļinātiem pētījumiem šajā jomā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem var veidot nevardarbīgas audzināšanas stratēģijas. The target of research is to study body image perception of adolescents suffered of domestic violence. To achieve the target were raised 3 research questions: is there connection between experienced domestic violence and body image perception in adolescence? Which parts and functions of body have been perceived negatively? Is there connection between negatively perceived parts and functions of body and experienced domestic violence? There were made 4 research tasks to answer on research questions: to study and analyze scientific literature, to make a project of research, to collect and analyze data, to make a conclusion. To answer on research questions were questioned 95 adolescents in age 11 – 18 years, who were placed in the support center of domestic violence victims, who were turned for help in the social Department or in private practice places of psychologists. Data were collected in period from January of 2015 to November of 2015. In the research were used – Children Trauma questionnaire (CTQ) – to study experience of domestic violence, Body – esteem Scale for men and women (ĶPS – siev, (ĶPS – vīr) and Body Image Perception questionnaire (ĶTUA) – to study body image perception. There can be concluded, from collected data, negatively are perceived few parts and functions of body, but not whole body. There are closer connection between negatively perceived parts and functions of body and experience of domestic violence not between whole body perception and experience of domestic violence. That means, adolescents with more pronounced experience of domestic violence typically perceives more negatively few, concrete parts and functions of body. The results of research can be used to inform parents about influence of domestic violence on children personality development, also research can be used as introduction for further, deeper researches in this area. Based on these conclusions can be made non – violent parenting strategies.