Padomu izmantošana lēmumu pieņemšanas procesā un tā saistība ar saņemto sociālo atbalstu

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija pilnveidot iepriekš izveidoto metodi, ar kuru būtu iespējams mērīt padomu izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā, noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp padomu izmantošanu un uztverto sociālo atbalstu, kā arī pētīt padomu lūgšanu no eksperta vai labvēlīga padomdevēja riskanta lēmuma pieņemšanā saistību ar uztverto sociālo atbalstu. Pētījuma grupu veido 72 respondenti (55 sievietes, 17 vīrieši) vecumā no 19 līdz 63 gadiem. Respondentu vidējais vecums 31,29 gadi. Datu ievākšanai izmantotas šādas metodes - Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala (DSSAS) (Multidimentional scale of perceived social support – Zimet, Dahlem, Zimet & Farley, 1988, Latvijā adaptējusi S. Voitkāne & S. Miezīte, 2001), Lēmumu pieņemšanas aptauja (Juhņēviča, 2016) un Lēmumu pieņemšanas problēmsituācija (Juhņēviča, 2016), kuru izstrādes process veikts šī darba ietvaros. Atbildot uz darbā izvirzītajiem jautājumiem var teikt, ka šī pētījuma ietvaros izstrādātā lēmumu pieņemšanas aptauja darbojas kā jauna metode, ar kuru iespējams iegūt priekšstatu par cilvēku tendenci lūgt un paļauties uz citu sniegtajiem padomiem lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpat var secināt, ka pastāv statistiski nozīmīga negatīva saistība starp tendenci meklēt citu cilvēku padomus lēmumu pieņemšanā un saņemto sociālo atbalstu no ģimenes un cita tuva cilvēka. Tātad cilvēki, kuri pastāvīgāk saņem atbalstu no ģimenes un cita tuva cilvēka, lēmumu pieņemšanā vairāk paļausies uz savu pārliecību, nemeklējot papildus ieteikumus un citu viedokli. Tādējādi var teikt, ka padomu lūgšana ir veids, kā iegūt papildus sociālo atbalstu, ja tas netiek uztverts kā pietiekams. Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem var apgalvot, ka pētījumā izvirzītie mērķi darba ietvaros tika sasniegti un iegūtie rezultāti objektīvi analizēti. Šajā pētījumā gūtie rezultāti un atziņas var kalpot par pamatu turpmāko darbu izstrādei, kā arī izvirzītie jautājumi varētu tikt pārbaudīti citu pētījumu ietvaros, ar lielākām izlasēm, atšķirīgām izlases specifikām, personības iezīmēm, citām dzimuma, vecuma un sociālām grupām.

The aim of this project was to prove a previously devised method with which it would be possible to observe how other people’s advice is taken into account when making decisions, find out whether there is a statistical correlation between taking the advice into account and the received social support as well as study the correlation of taking into account advice from experts or trustworthy advisers on risky decisions and the received social support. The participants of the study were 72 people – 55 women and 17 men, from the age of 19 to 63. Mean age of the group – 31,29. The respondents were offered following surveys: Multidimensional Scale of Perceived Social Support (Zimet, Dahlem, Zimet & Farley, 1988, adapted in Latvia by S.Voitkāne, 2001), Decision making scale (Juhņēviča, 2016), Decision making in a problem situation (Juhņēviča, 2016) both developed as a part of this project. Answering the questions, it can be said, that the decision making questionnaire devised during this study, works as a new method with which to get an impression of the tendency of people willing to ask for advice and to rely on others’ advice in the decision making process. It is concluded that there is a statistically significant negative correlation between the tendency to ask others for advice and the received social support from family and other close people. Therefore, people who consistently receive support from family and others, rely on their own confidence while making decisions, and don’t ask for any other advice or other people’s opinions. Because of this, I can be said that asking for advice is a way to receive additional social support, if the support that has already been provided doesn’t seem to be sufficient. Answering the questions asked in the study, it can be stated that the goals raised were reached in the study, and the received results were objectively analysed. In this study the received results and comments could be the basis for future studies, and the questions raised could be tested in other studies, with larger samples, different personality traits, other gender, age and social groups.