Trimetilamīna-N-Oksīda saistība ar metabolisko sindromu pacientiem ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku

Abstract

Ievads. Trimetilamīna-N-oksīds (TMAO) ir jauns kardiovaskulārā riska marķieris, kura metabolisms un riska asociācijas mehānismi ir neskaidri. Ir zināms, ka TMAO līmenis ir augstāks pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, bet tā saistība ar metabolisko sindromu (MS) ir maz pētīta. Mērķis. Noskaidrot, vai pastāv TMAO līmeņa saistība ar MS pacientiem ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Metodes. Šis ir viena centra novērojošs šķērsgriezuma pētījums, kurā tika iekļauti pacienti pēc specifiski izstrādāta pētījuma dizaina, lai optimāli izvērtētu visus TMAO līmeni ietekmējošos faktorus. Datu statistiskā apstrāde tika veikta ar SPSS programmas 20.0 versiju. Rezultāti. No kopā iekļautajiem 163 pacientiem tiek ziņots par 68, kuriem ir noteikts TMAO līmenis. Pacientu grupas TMAO mediānā vērtība un starpkvartiļu diapazons bija 2,32 µmol/L un 1,64 - 3,26 µmol/L. Tika novērota tendence, ka pacientiem ar MS bija augstāks log-TMAO līmenis nekā pacientiem bez MS (0,41 ±0,30 vs 0,27 ±0,26, p=0,139). No MS riska faktoriem ar TMAO korelē palielināts vidukļa apkārtmērs (p=0,091) un augstāks triglicerīdu līmenis (p=0,073). Pozitīvu korelāciju novēroja starp TMAO līmeni un vecumu (r=0,229, p=0,061), kā arī ar zemāku glomerulāro filtrācijas ātrumu (GFĀ) (p=0,110). Vecums un GFĀ savstarpēji nekorelēja. Netika atrasta TMAO līmeņa saistība ar koronāro aterosklerozi (p=0,948). Augstāks TMAO līmenis tika saistīts ar dihidropiridīnu (DHP) grupas medikamentu (p=0,023) un diurētiķu (p=0,074) lietošanu terapijā. Pacientiem, kuri ievēroja Vidusjūras diētas principus, tika novēroti zemāki TMAO līmeņi (p=0,394) un izteiktāku tendenci vēroja tiem, kuri uzturā vairāk lietoja putna gaļu nekā sarkano gaļu (p=0,103). Secinājumi: Pacientiem ar MS ir tendence uz augstāku TMAO līmeni, bet statistisku ticamību neizdevās pierādīt. No MS riska faktoriem izteiktāku saistību vēroja ar palielinātu vidukļa apkārtmēru un paaugstinātu triglicerīdu līmeni. Augstāks TMAO līmenis ir novērojams pacientiem, kuri terapijā saņem DHP un diurētiķus. Nepieciešams turpināt darbu, lai nodrošinātu statistisko jaudu.

Association of trimethylamine-N-oxide with metabolic syndrome in patients with increased cardiovascular risk. Author: Mairita Mazule, 6th year student, Faculty of Medicine, University of Latvia Supervisor: Professor Gustavs Latkovskis, MD, Pauls Stradins Clinical University Hospital, University of Latvia Introduction. Trimethylamine–N-oxide (TMAO) is a new cardiovascular risk marker in which metabolism and risk association mechanisms are not clear. It is known that the TMAO level is higher in patients with type 2 diabetes mellitus, but its relation with metabolic syndrome (MS) little has been studied. Aim. The aim of the study was to investigate the relationship between TMAO level and metabolic syndrome in patients with increased cardiovascular risk. Materials and methods. This was a single-centre cross-sectional study, in which after specifically designed criteria, included patients in order to optimally evaluate all influencing factors of TMAO level. All statistical calculations were performed with SPSS software (version 20.0). Results. From 163 patient’s cases that were included, there were reported 68 which had the set TMAO level. In this group of patients, the TMAO median value and interquartile range were 2.32 µmol/L and 1.64 – 3.26 µmol/L. Patients with MS tended to have a higher log-TMAO level than patients without MS (0.41 ±0.30 vs.0.27 ±0.26, p=0.139). From the MS risk factors, TMAO correlated with increased waist circumference (p=0.091) and higher triglyceride levels (p=0.073). Positive correlation was observed between TMAO level and age (r=0.229, p=0.061), as well as with lower glomerular filtration rate (GFR) (p=0.110). The age and GFR did not correlate with each other. TMAO level relation with coronary atherosclerosis (p=0.948) was not proved. Higher TMAO levels was related to the dihydropyridine (DHP) group of medications (p=0.023) and to diuretics (p=0.074) use in therapy. Patients who comply the principles of the Mediterranean diet displayed lower TMAO levels (p=0.394), and a pronounced relation was seen those who tend to eat more poultry meat than red meat (p=0.103). Conclusions. Patients with MS tended to have a higher TMAO level, but statistical significance failed to prove this. From the MS risk factors, pronounced relation were seen with increased waist circumference and higher triglyceride levels. Higher TMAO level were observed in patients with DHP and diuretics use in therapy. It is necessary to increase the group of patients to provide sufficient statistical power of the study. Key words. Trimethylamine–N-oxide (TMAO), metabolic syndrome, increased cardiovascular risk, cardiovascular risk marker