Glikoalkaloīdu satura mērījumi kartupeļu mizu ekstraktos

Abstract

Glikoalkaloīdi ir toksiski sekundārie augu metabolīti, kas atrodami kartupeļos. Šajā pētījumā tika veikta 21 kartupeļu mizu ekstrakta parauga analīze un noteikts glikoalkaloīdu α-solanīna un α-hakonīna saturs tajos. Analizējamie kartupeļu mizu ekstraktu paraugi tika saņemti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Glikoalkaloīdu saturs šajos paraugos tika noteikts ar augsti efektīvās šķidruma hromatogrāfijas (AEŠH) metodes palīdzību. Tika atrasts, ka α-solanīna daudzums paraugos svārstījās no 3,14-1138,78 mg/kg kartupeļu mizu un hakonīna daudzums svārstījās no 0-1149,45 mg/kg kartupeļu mizu. Augstas solanīna koncentrācijas tika atrastas 9 no 21 analizējamā parauga, un augstas hakonīna koncentrācijas tika atrastas 2 no 21 parauga. Solanīna kopējais daudzums paraugos 4,2 reizes pārsniedza hakonīna kopējo daudzumu. Iespējams, mizu uzglabāšanas laiks pirms ekstrakcijas un specifiskais kartupeļu mizošanas veids, ietekmēja un izraisīja solanīna augsto saturu deviņos paraugos.

Glycoalkaloids are toxic secondary plant metabolites found in potatoes. In this study 21 potato skin extract samples were analyzed and the contents of α-solanine and α-chaconine were measured. Potato skin extract samples were received from Latvia University of Agriculture. The glycoalkaloid content of these samples was measured using high-performance liquid hromatography (HPLC) method. It was found that content of α-solanine was from 3.14-1138.78 mg/kg of potato skins and content of α-chaconine was from 0-1149.45 mg/kg of potato skins. High concentrations of α-solanine were found in 9 out of 21 analyzed samples and high concentrations of α-chaconine were found in 2 out of 21 analyzed samples. The total quantity of solanine was 4.2 times higher than that of chaconine. Possibly, the potato skin storage time before extraction and the specific potato peeling time affected and caused the high concentration of solanine in 9 samples.