Mīlestības epistemoloģija Sērena Kirkegora darbos

Abstract

Maģistra darbā apskatītas mīlestības epistemoloģijas iezīmes Sērena Kirkegora darbos, tekstiem uzdodot Žana Lika Mariona iedvesmoto jautājumu “ko mīlestība zina?” Darba pirmajā daļā mīlestības epistemoloģijas iespējamība tiek problematizēta: mīlestības un zināšanu kopsakars tiek kritiski skatīts gan uz filozofijas vēstures fona, gan vispārējām līnijās, kā Kirkegors domā par mīlestību. Darba otrajā nodaļā tiek iedibināta saikne starp diviem Kirkegora tekstiem - “Mīlestības darbiem” un “Noslēdzošo nezinātnisko pēcvārdu”, kas ļaus noteikt mīlestības kā zināšanas statusu. Darba trešajā iztirzāti tādi mīlestības epistemoloģijas izvērsumi ka mīlestības domāšana, mīlestības redze un mīlestības saistība ar Kirkegora reliģijas epistemoloģiju.

This paper outlines the general features of what can be termed as the epistemology of love in the works of Søren Kierkegaard. This is done by exposing Kierkegaard’s texts to the question, inspired by Jean-Luc Marion: “what love knows?” In the first part the possibility of the epistemology of love is shown to be problematic: the interaction between love and knowledge is critically viewed upon the background of the history of philosophy and the general Kierkegaardian understanding of love. The second chapter establishes a crucial link between two texts – “Works of Love” and “Concluding Unscientific Postscript” – that enables to define the possible status of love’s knowledge. The third part treats the extensions of the epistemology of love: love’s thinking, love’s vision and love’s relation with Kierkegaard’s epistemology of religion.