Jauniešu pašcieņa saistībā ar jaunieša attiecībām ar saviem vecākiem un vienaudžiem

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir saistības starp jaunieša pašnovērtētajām attiecībām ar saviem vecākiem, vienaudžiem un jauniešu pašcieņu. Pētījuma galvenie jautājumi ir – Kādas ir saistības starp jauniešu pašcieņu un viņu pašnovērtētajām attiecībām ar vecākiem? Kādas ir saistības starp jauniešu pašcieņu un viņu pašnovērtētajām attiecībām ar vienaudžiem? Kādas ir saistības starp jauniešu pašnovērtētajām attiecībām ar vecākiem un viņu pašnovērtētajām attiecībām ar vienaudžiem? Kā jauniešu pašnovērtētās attiecības ar vecākiem un pašnovērtētās attiecības ar vienaudžiem prognozē jauniešu pašcieņu? Pētījumā piedalījās 100 pētījuma dalībnieki, no tiem 65 jaunietes un 35 jaunieši. Respondentu vecums bija 16 - 18 gadu, vidējais vecums bija 17,03 gadi (SD = 0,74). Pētījuma ietvaros tika izmantotas trīs aptaujas. Pirmā aptauja bija Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965). Otra aptauja bija Vecāku attieksmes aptauja (Parental Bonding Instrument, Parker, Tupling & Brown, 1979), lai noskaidrotu jauniešu priekšstatu par mātes un tēva izturēšanos. Trešā aptauja bija Vienaudžu piesaistes aptauja bērniem (Inventory of Parent and Peer Attachment, Armsden & Greenberg,1987), lai noskaidrotu jauniešu priekšstatus par savām attiecībām ar vienaudžiem. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka pastāv pozitīva korelācija starp jauniešu pašcieņu un jauniešu pašnovērtēto mātes emocionālo siltumu un tēva emocionālo siltumu. Pastāv negatīva korelācija starp jaunieša pašcieņu un jauniešu pašnovērtēto mātes pārmērīgo kontroli un tēva pārmērīgo kontroli. Rezultāti uzrādīja, ka pastāv pozitīva korelācija starp jauniešu pašcieņu un jaunieša pašnovērtēto drošo piesaisti vienaudžiem. Rezultāti uzrādīja, ka pastāv pozitīva korelācija starp jauniešu pašnovērtēto drošo piesaisti vienaudžiem un pašnovērtēto mātes emocionālo siltumu, un pašnovērtēto tēva emocionālo siltumu. Pastāv negatīva korelācija starp jauniešu drošo piesaisti vienaudžiem un jauniešu pašnovērtēto mātes pārmērīgo kontroli. Regresijas analīze uzrādīja, ka ievadot pašcieņu kā atkarīgo mainīgo un ievadot drošo piesaisti vienaudžiem, mātes emocionālo siltumu, tēva emocionālo siltumu, mātes pārmērīgo kontroli, tēva pārmērīgo kontroli kā neatkarīgos mainīgos regresijas modelī, tas ir statistiski nozīmīgs. Rezultātā jauniešu pašnovērtētais mātes emocionālais siltums regresijas modelī paliek kā statistiski nozīmīgs pašcieņas prognozētājs.

The aim of the study was to examine the relationship between adolescents’ self-esteem and their self-reported relationship with their parents and peers. The main research questions were - what is the association between adolescents’ self-esteem and their self-reported relationship with parents? What is the association between adolescents’ self-esteem and their self-reported relationship with peers? What is the association between adolescents’ self-reported relationship with their parents and their peers? How does the adolescents’ self-reported relationship with parents and peers predict their self-esteem? The study involved 100 participants, 65 of them were women and 35 were men. Respondents' age was 16-18 years, average age was 17.03 years (SD = 0.74). Three questionnaires were used. The first questionnaire was the Rosenberg Self-Esteem Scale (Rosenberg, 1965). The second questionnaire was the Parental Bonding Instrument (Parker Tupling & Brown, 1979), which was used for respondents to rate their mother’s and father’s parenting behavior. The third questionnaire was the Inventory of Parent and Peer Attachment. (Armsden & Greenberg, 1987), which was used for respondents to rate the security and attachment with their peers. Results showed that there is a positive correlation between adolescents’ self-esteem and their self-report of mothers’ and fathers’ emotional warmth. There is a negative correlation between adolescents’ self-esteem and their self-reported mothers’and fathers excessive control. Results showed that here is a positive correlation between adolescents’ self-esteem and their self-report of secure attachment with peers. Results showed that here is a positive correlation between self-reported secure peer attachment and mothers’ and fathers’ emotional warmth. There is a negative correlation between self-reported secure peer attachment and self-reported mother’s excessive control. Regression analysis showed that with self-esteem as the dependent variable and as independent variables secure attachment to peers, mothers’ emotional warmth, fathers’ emotional warmth, mothers’ excessive control and fathers’ excessive control, the regression model is statistically significant. Results showed that mothers’ emotional warmth remains as a statistically significant predictor of self-esteem in the regression model.