Juridiskās palīdzības sniegšana administratīvajā procesā tiesā Latvijas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas praksē

Abstract

Darba mērķis ir izpētīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas mērķi un nepieciešamību administratīvajā procesā tiesā saskaņā ar Latvijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi. Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību izriet no tiesībām uz taisnīgu tiesu. No tiesībām uz taisnīgu tiesu ir atkarīga arī pārējo pamattiesību realizācija, tādēļ šīs tiesības uzskatāmas par īpaši nozīmīgām demokrātiskā sabiedrībā. Darba rezultātā autore secina, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību administratīvajā procesā tiesā Latvijā pastāv tikai atsevišķu kategoriju lietās. Latvijas tiesu praksē tiek konsekventi atzīts, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība nav piešķirama lietās, kurās likumdevējs to nav paredzējis. Vienlaikus tiek atzīts, ka ir iespējami arī gadījumi, kad tiesa var lemt par juridiskās palīdzības piešķiršanu, ja konstatētu, ka palīdzības nesniegšana būtu acīmredzami nesamērīga. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi tiesas procesā jānodrošina procesa dalībnieku vienlīdzīgo iespēju princips. Latvijā Administratīvā procesa likums paredz objektīvās izmeklēšanas principu, kas līdzsvaro dalībnieku pozīcijas, taču ne vienmēr tas ir pietiekoši, lai nodrošinātu personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka personai ir jānodrošina juridiskā palīdzība gadījumos, kad normatīvajos aktos ir noteikta obligāta pārstāvība vai arī tiesas process uzskatāms par sarežģītu. Turklāt tiesas process ir jāvērtē kopumā, lai noteiktu, vai tas ir bijis taisnīgs. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses izriet, ka līdzekļi, ar kādiem valsts izvēlas nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp arī pieeju tiesai, ir konkrēto valstu ziņā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšana nav uzskatāma par vienīgo šādu līdzekli, jo valstis var izvēlēties arī, piemēram, vienkāršot tiesas procesu. Latvijā, nodrošinot juridisko palīdzību administratīvajā procesā tikai atsevišķu kategoriju lietās, likumdevējs atsaucas uz objektīvās izmeklēšanas principu un Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu, taču tiesu prakses tendences liek apšaubīt šo mehānismu efektivitāti, līdz ar to arī atbilstību Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

The aim of the Paper is to study the objective of provision and the necessity of State ensured legal aid in court administrative proceedings in accordance with the case law of Latvia and of the European Court of Human Rights. The rights to the State ensured legal aid arise from the right to a fair trial. Enjoyment of other fundamental rights rests on the right to a fair trial as well, therefore, these rights are considered crucial in the democratic society. At the end of the Paper the author concludes that according to the current effective regulations in Latvia the rights to the State ensured legal aid in court administrative proceedings can be claimed only in cases of certain categories. In Latvian case law it is consistently stated that State ensured legal aid is not granted in cases not provided for by the legislature. At the same time, it is considered that there might be cases, when the court may decide in favour of granting legal aid, should it be found that non-provision of such legal aid would have been an obviously inadequate action. In accordance with the case law of the European Court of Human Rights, during legal proceedings the principle of equal opportunities for all the parties to the proceedings shall be applied. In Latvia the Administrative Procedure Law prescribes an objective investigation principle that balances the statuses of the parties, however, this might not always be enough to ensure one’s right to a fair trial. The European Court of Human Rights states that a person shall be provided legal aid in cases, either when mandatory representation is stipulated by the rules and regulations, or when the legal proceedings are considered complicated. In addition, legal proceedings shall be assessed in general to determine, whether they have been fair. Judging from the case law of the European Court of Human Rights, it appears that methods chosen by the State for the purpose of ensuring one’s right to a fair trial, including access to court, are at the discretion of the court of a certain country. Provision of State ensured legal aid is only one of such methods available, since the countries can, for example, choose to simplify the legal proceedings. In Latvia, when providing legal aid in Administrative Proceedings only in cases of certain categories, the legislature refers to the objective investigation principle and paragraph four of Section 18 of the Administrative Procedure Law, however, case law trends bring the efficiency of these mechanisms, along with their correspondence to the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, into question.