Vispārēja kodolizmēģinājumu aizlieguma un kodolieroču izmantošanas tiesiskais regulējums

Abstract

Vispārējs kodolizmēģinājumu eksploziju un jebkādu cita veida kodoleksploziju aizliegums noteikts Vispārējā līgumā par kodolizmēģinājumu aizliegumu, kas pieņemts 1996. gadā un vēl nav stājies spēkā. Līdz šim līgumu parakstījušas un ratificējušas lielākā daļa pasaules valstu un līgumā noteikto aizliegumu ievēro visas pasaules kodolieroču valstis, izņemot Ziemeļkoreju. Ņemot vērā, ka līgums vēl nav stājies spēkā, svarīgi noskaidrot, pētot valstu īstenoto praksi un opinio juris, vai kodolizmēģinājumu aizliegums pastāv kā vispārsaistoša paražu tiesību norma starptautiskā kodolieroču neizplatīšanas un kodolatbruņošanās sistēmā, kas tādējādi ir attiecināma uz ikvienu pasaules valsti. Pienākums valstīm labā ticībā vest sarunas par efektīviem pasākumiem attiecībā uz kodolieroču sacensības izbeigšanu pēc iespējas tuvākā laikā un uz kodolatbruņošanos, kā arī vest sarunas labā ticībā par līgumu par vispārēju un pilnīgu kodolatbruņošanos, īstenojot stingru un efektīvu starptautisko kontroli, noteikts Kodolieroču neizplatīšanas līgumā, kā arī šo pienākumu vienbalsīgi atzinusi ANO Starptautiskā tiesa savā konsultatīvajā atzinumā 1996. gadā. Tomēr neatkarīgi no norādītā atzītā pienākumu un valstu publiski paustajiem viedokļiem ievērot šo pienākumu, pasaules kodolvalstis, kas oficiāli atzītas Kodolieroču neizplatīšanas līgumā, kā ASV, Ķīna, Lielbritānija, Krievija, Francija, kā arī oficiāli neatzītās kodolvalstis, kā Indija, Pakistāna, Izraēla un Ziemeļkoreja, joprojām uztur savus kodolarsenālus, īsteno to darbības gatavības pārbaudes, tostarp Ziemeļkoreja to veic ar kodolizmēģinājumiem, un šīs valstis joprojām aktīvi neīsteno kodolatbruņošanos. Tādējādi svarīgi noskaidrot, vai Kodolieroču neizplatīšanas līgumā ietvertais pienākums īstenot kodolatbruņošanos labā ticībā pastāv kā uz visām pasaules valstīm attiecināma vispārsaistoša starptautiska paražu tiesību norma un vai šim pienākumam ir erga omnes raksturs, kas dot tiesības (locus standi) ikvienai Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstij vērsties pret ikvienu citu valsti ANO Starptautiskajā tiesā par tās veiktu šī līguma vai tajā ietvertās iespējamās paražu tiesību normas pārkāpumu. Pētījuma rezultātā darba autore ir izdarījusi secinājumus par vispārēju kodolizmēģinājumu aizliegumu kā starptautisku paražu tiesību normu un pienākuma īstenot kodolatbruņošanos labā ticībā starptautiskas paražu normas un erga omnes raksturu.

Comprehensive Nuclear Test-Ban Treaty lays down a comprehensive (general) prohibition on all nuclear test explosions and any other nuclear explosion. The Treaty was adopted in 1996 and has not yet entered into force. So far, the Treaty has been signed and ratified by most of the countries in the world and the prohibition laid down by the Treaty has been observed by all the nuclear weapon states in the world, with the exception of North Korea. Given that the Treaty has not yet entered into force, it is important to find out by studying state practice and opinio juris, whether a nuclear test ban exists as a binding international customary rule as a part of system of nuclear non-proliferation and disarmament, which is therefore applicable to any country in the world. Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons sets out for each of the Party to the Treaty an undertaking to pursue negotiations in good faith on effective measures relating to cessation of the nuclear arms race at an early date and to nuclear disarmament, and on a treaty on general and complete disarmament under strict and effective international control. The International Court of Justice has as well unanimously recognized the said obligation in its advisory opinion in 1996. However, regardless of the specified recognized obligation and public opinions to comply with this obligation expressed bt the states, the world's nuclear powers officially recognized by the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons, such as as the United States, China, Great Britain, Russia, France, and officially unrecognized nuclear powers, such as India, Pakistan, Israel and North Korea, still maintain their nuclear arsenals, implement inspections to check their operational readiness, with North Korea carrying out nuclear tests, and these countries still haven’t engaged on active nuclear disarmament. Thus it is important to analize whether the the obligation to implement nuclear disarmament in good faith as set out by the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons exists as a general binding international custom and whether the obligation is an erga omnes obligation, which gives the right (locus standi) to any Party to the treaty to take action against any other state in the world before the International Court of Justice for a violation of the treaty or possible customary law enshrined by the treaty. The study concludes on the general nuclear test ban as customary international law and on the duty to implement nuclear disarmament in good faith as international custom and erga omnes obligation.