Emocionālā intelekta saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību studentiem un medicīnas māsām

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli 2. kursa māszinību programmas studentiem un medicīnas māsām. Pētījumā piedalījās piecdesmit viena māszinību 2. kursa studente vecumā no 19 līdz 29 gadiem (M=21,8,) un piecdesmit viena medicīnas māsa vecumā no 21 līdz 55 gadiem (M=36,6). Datu ievākšanai tika izmantotas divas aptaujas: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub,1989) Latvijā metodi adaptējusi Signe Knipše, 2010) un Emocionālā intelekta aptauja (The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT, Shutte et al., 1998, kā minēts Schutte, Malouff & Bhullar, 2009; Latvijā metodi adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika, 2012) Pētījuma rezultāti rāda, ka pastāv atšķirīgas nianses novērotajās sakarībās starp emocionālo intelektu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli māszinību 2. kursa studentu un medicīnas māsu izlasēs. Māszinību 2. kursa studentu izlasē uz emocijām orientētās stratēģijas korelē ar vispārējo emocionālo intelektu un skalām: sociālās prasmes/citu cilvēku emociju vadīšana un emociju izmantošana. Uz problēmām orientētās stresa pārvarēšanas stratēģijas korelē ar vispārējo emocionālā intelektu un skalām: savu emociju vadīšana un emociju izmantošana. Izvairīšanās stratēģijas uzrāda negatīvu korelāciju ar emociju uztveres skalu. Savukārt medicīnas māsu izlasē uz emocijām orientētās stratēģijas korelē ar skalu emociju izmantošanas skalu, bet uz problēmām orientētās stresa pārvarēšanas stratēģijas korelē ar vispārējo emocionālā intelektu un skalām: emociju uztvere un savu emociju vadīšana. Atslēgas vārdi: emocionālais intelekts, stresa pārvarēšanas stratēģijas, māszinību studenti, medicīnas māsas.

The aim of this thesis was to research the connection between emotional intelligence and the choice of stress coping strategies in 2nd year students of nursing program and practicing nurses. Fifty one 2nd year student of nursing program (age: 19 to 29 years old, M = 21,8) and fifty one nurse (age: 21 to 55 years old, M = 36,6) participated in the research. Two surveys were used for data gathering: The Coping Orientation of Problem Experience /COPE/ (Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989; method adapted in Latvia by Signe Knipše, 2010) and The Self-Report Emotional Intelligence Test, SREIT (Shutte et al., 1998, as mentioned in Schutte, Malouff & Bhullar, 2009; method adapted in Latvia by Viesturs Reņģe and Jeļena Ņižņika, 2012). Results of the research show distinctive nuances in the correlation between emotional intelligence and the choice of stress coping strategies in both groups - 2nd year students of nursing program and practicing nurses. In the group of 2nd year students of nursing program, emotion-oriented strategies correlate with general emotional intellect and scales: social skills/management of other people’s emotions and use of emotions. Problem-oriented stress coping strategies correlate with general emotional intellect and scales: management of own emotions and use of emotions. Avoidance strategies show negative correlation with the scale of perception of emotions. In the group of practicing nurses, emotion-oriented strategies correlate with the scale of use of emotions, while problem-oriented stress coping strategies correlate with general emotional intelligence and scales: perception of emotions and management of own emotions. Keywords: emotional intelligence, stress coping strategies, coping, nursing students, practicing nurses.