Iespējamais uzturvielu deficīts un antropometrisko rādītāju izmaiņas bērniem ar uztura alerģiju

Abstract

Uztura alerģija skar 2-5% bērnu. Biežākie uztura alerģijas izraisītāji bērna vecumā ir govs piena olbaltumvielas, ola, kvieši, rieksti un zivis. Klīniskie simptomi izpaužas gan uz ādas, gan gremošanas traktā un elpceļos. Būtiskākais uztura alerģijas ārstēšanas veids ir eliminācijas diēta, izslēdzot alergēnu no bērna uztura. Eliminācijas diēta augošā bērna organismā var izraisīt uzturvielu deficītu un attiecīgu augšanas aizturi. Pētījuma mērķis - novērtēt antropometriskos rādītājus un uzturu bērniem ar uztura alerģiju. Pētījuma uzdevums – pamatojoties uz pētījumā iegūto informāciju, izveidot ieteikumu kopu, lai uzlabotu aprūpi bērniem ar uztura alerģiju. Iegūtie rezultāti – daļai bērnu ar uztura alerģiju novēro antropometrisko rādītāju neatbilstību normai un nevar izslēgt uzturvielu (tauku, ogļhidrātu, kalcija) deficītu. Bērnu aprūpi uzlabotu regulāra antropometrisko rādītāju novērošana un iespējamā uzturvielu deficīta novēršana.

Food allergies are present in 2-5% of young children. Most common food allergens in childhood include cow’s milk, eggs, wheat, nuts and fish. Clinical manifestations involve skin, gastrointestinal as well as respiratory symptoms. Complete elimination of the offending allergen remains the main therapy. Elimination diet may cause nutrient deficiency as well as poor growth. Aim of the study - to assess the nutrition and anthropometric markers in children with food allergy. Assignment of the study is to elaborate the recommendations on the bases of the research results, to improve the care for the child with a food allergy. Results of the research – for some proportion of the children with food allergy, growth markers deviate from normal and nutritional deficiency (total intake of fats, carbohydrates as well as calcium) cannot be excluded. The care of the child could be improved by regular growth assessment and exclusion of any potential nutritional deficiencies.