Mileniārisms un mesiānisms Osmaņu impērijā 17. gadsimtā

Abstract

Šabtajs Cvi arī Amira jeb Mehmets Efendi (מחמט אפנדי, 1626-1676) bija Izmirā dzimis Osmaņu impērijas sefardu kabalists, kurš apgalvoja, ka ir mesija. 17. Gadsimtā viņš kļuva par masu kustības līderi, kurā bija iesaistītas daudzas ebreju kopienas ne tikai Osmaņu impērijā, bet arī kristīgajā Eiropā. Kustība gandrīz izbeidzās, kad Šabtajs Cvi pieņēma islāmu. Līdz ar Šabtaju Cvi islāmā pārgāja daļa viņa tuvāko līdzgaitnieku, izveidodami denmu sektu. 20. gadsimtā denmiem bija būtiska ietekme gan jaunturku, gan Ataturka kustībā. Šabtaja Cvi kustība ir aplūkota plašā Osmaņu impērijas reliģijas vēstures kontekstā.

Sabbatai Zevi (מחמט אפנדי, 1626-1676) was born in Izmir, Ottoman Empire. He belonged to the Sephardim Jewish community who proclaimed himself long-awaited Jewish Messiah. Sabbatean movement he found spred throughout Western Europe as well. The movement ended after Sabbatai Zevi embraced Islam. His closest following also converted to islam and created a Dönmeh sect, which was politicaly active in the New Turk reforms in the beginning of 20th century. The life of Sabbatai Zevi is reflected as a part Ottoman religious history.