Kriminālsoda- piespiedu darbs- piemērošanas atbilstība krimināllikumā ietvertajam soda mērķim
Author
Teifurovs, Eduards
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Liholaja, Valentija
Date
2017Metadata
Show full item recordAbstract
Autora maģistra darba nosaukums ir “Kriminālsoda – piespiedu darbs – piemērošanas atbilstība krimināllikumā ietvertajam soda mērķim”. Kriminālsods – piespiedu darbs Latvijā tiek piemērots salīdzinoši nesen, t.i., astoņpadsmit gadus. 1999.gadā, Krimināllikumā ieviešot šo kriminālsoda veidu, Latvija vēlējās tuvoties Eiropas standartiem, kas bija tendēta uz alternatīva soda piemērošanu brīvības atņemšanai un personu, kuras izdarīja noziedzīgu nodarījumu, iesaistīšanu sabiedrībai lietderīgos darbos. Turklāt 2013.gadā spēkā stājušies grozījumi Krimināllikumā tieši veicināja alternatīvu sodu piemērošanu brīvības atņemšanai. Šo grozījumu būtība ir tāda, ka brīvības atņemšanas sods ir galējais līdzeklis, nosakot kriminālsodu personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet diskusijas par piespiedu darba piemērošanu praksē un to problēmjautājumiem ir joprojām aktuālas. Autors uzskata, ka tas ir jauns un sabiedrības attīstībai efektīvs kriminālsoda veids. Latvijā pēdējo gadu laikā šis kriminālsoda veids ir ievērojami popularizējies tiesnešu un prokuroru vidū. Piespiedu darbs kā kriminālsods ir sevi pierādījis kā labu un pozitīvu alternatīvu brīvības atņemšanas sodam, līdz ar to Latvijā piespiedu darbu kā kriminālsodu piemēro bieži. Bet, piemērojot šo soda veidu, vēl joprojām ir aktuāli problēmjautājumi, kuru iespējamos risinājumus autors izklāstīs šajā darbā. Saistībā ar piespiedu darbu ir veikti vairāki grozījumi Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Valsts probācijas dienesta likumā un izdotajos Ministru kabineta noteikumos, kuri attiecas uz piespiedu darba izpildes organizēšanu. Izmaiņas šajos normatīvajos aktos ir veiktas, lai piespiedu darba kā kriminālsoda piemērošanas efektivitāte attīstītos un lai tiktu risināti aktuālie problēmjautājumi. Bet autors uzskata, ka piespiedu darba piemērošana un tā izpildes organizēšana vēl ne vienmēr ir pietiekami izstrādāta, lai sasniegtu Krimināllikumā ietverto soda mērķi. Veicot grozījumus Krimināllikumā, ir paplašinājies personu loks, kurām piemēro piespiedu darbu, bet autora viedoklis ir, ka Krimināllikumā ir detalizētāk jānorāda darbnespējīgu personu uzskaitījums. Tas ir nepieciešams, jo Krimināllikumā ir noteikts, ka piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Author’s Master’s Thesis is ”Criminal penalty – forced labour application conformity according to the penalty aim included in the criminal law”. Criminal penalty – forced labour is being applied relatively recently in Latvia, i.e. eighteen years. In 1999 when this criminal penalty was introduced in the criminal law, Latvia wanted to get closer to european standarts which had the tendency to apply alternative penalty to imprisonment and to involve a person who committed a criminal offence in meaningful work for the good of society. Furthermore, the amendments of the criminal law established in 2013 directly contributed to alternative penalty application instead of imprisonment. The main idea of these amendments is that the imprisonment is used as the last resort in sentencing a person who has committed a crime. However, discussions about forced labour application in practice and issues associated with it are still topical. The author thinks that it is a new and effective criminal penalty for the development of the society. In recent years this criminal penalty form has vastly become popular among judges and prosecutors in Latvia. Forced labour as a criminal penalty has proven to be a good and positive alternative to imprisonment, thereby in Latvia this alternative is being used frequently. Nevertheless, the application of this penalty causes issues to which possible solutions will be described in this work. Due to the forced labour there have been several amendments in the criminal law, Latvian penal code, State probation service’s law and in the issued Minister Cabinet regulations which refer to the forced labour organization of the execution. Changes in these regulations have been made to develop the criminal penalty’s efficiency and to solve the issues. However, the author’s opinion is that the forced labour application and its organization of the execution is not always sufficiently developed to achieve the aim of the penalty included in the criminal law. Because of the amendments in the criminal law the range of persons who recieve forced labour has broadened. Author thinks that there is a need for a more precisely detailed description in the criminal law of persons unable to work because the law states that forced labour is not to be applicable to persons that are incapable for work. Key words: criminal penalty, forced labour, application, enforcement, State Probation Service, probation client, replacement.