Bentisko biotopu identifikācija kā aizsargājamo jūras teritoriju kritēriju izveides sastāvdaļa

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija analizēt informāciju par aizsargājamo jūras teritoriju izveidei nepieciešamo kritēriju kopumu un identificēt bentiskajiem biotopiem nepieciešamos kritērijus jaunu aizsargājamo teritoriju izveidei Baltijas jūras austrumu daļā, kā arī izveidot pilotteritoriju līdz šim nepētītajos ekskluzīvās ekonomikas zonas ūdeņos Baltijas jūras austrumu piekrastē,. Lauku darbi tika veikti 2016. gada 9. un 10. septembrī ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos pie Latvijas-Lietuvas robežas, aptuveni 30 km attālumā no krasta, veicot zemūdens filmēšanu izvēlētajā zonā. Piloteritorijā dziļums variēja no 24 līdz 32 m un kopumā dominēja akmeņaini rifi ar 55% substrāta pārklājumu un mīdiju (Mytilus trossulus) audzes ar 59% blīvumu uz akmeņu un oļu veidotajiem rifiem. Būtiski ietekmējošs faktors Mytilus trossulus blīvumam bija akmeņaino rifu lielums (procentuālais substrāta pārklājums sēkļos), kā arī netika konstatēts nekādas makrofīt aļģes, kas tiek skaidrota ar samazinātu gaismas pieejamību ūdenī. Gaismas pieejamības trūkuma dēļ ir samazināta organisko daļiņu aizture organismos no kā pieaug organisko daļiņu resuspensijas iespējas ūdenī. Kā būtisks faktors Mytilus trossulus procentuālajam blīvumam rifos tika konstatēts akmeņu un oļu pārklājums (jo vairāk akmeņi un oļi jo lielākas mīdiju blīvums), kā arī tika konstatēts, ka Mytilus trossulus blīvumu neietekmē substrāta lielums pie kā tās piestiprinās. Kopumā pētījums apkopo informāciju par aizsargājamām jūras teritorijām un dažādiem kritērijiem, metodēm un plānojuma stratēģijām, kā arī sniedz pirmos pētījumus nākotnes AJT tīkla izveidei Baltijas jūras austruma daļā un līdz šim neizpētītajos Baltijas jūras EEZ ūdeņos.

The purpose of this study was to analyse information about criteria for marine protected area development and to identify necessary benthic biotope criteria for the development of new marine protected areas in the East part of the Baltic sea, as well as to develop a pilot area in the up to now unknown and unexplored exclusive economic zone regions in the Baltic sea. Field data was gathered during the 9th and 10th of September in 2016 in the exclusive economic zone waters on the borders of Latvia and Lithuania around 30 km from the shore with underwater filming in the designated area. The pilot’s depth varied from 24 to 32 m and in general was dominated by rocky reefs with an average of 55% substrate coating and mussel (Mytilus trossulus) dominance of 59% on the reefs. A relevant factor for Mytilus trossulus density was the size of the rocky reefs (the percentage of the substrate coating), as well as there were no macrophyte algae, which is explained because of a lower light availability in the water. This is caused by a lower organic particle inhibition in organisms that causes a rise in organic particle resuspension in water. It was concluded that a relevant factor for Mytilus trossulus spread in the reefs was the coating of rocks and pebbles (the more rocks and pebbles in a reef zone, the higher mussel density), and it was also concluded that Mytilus trossulus density isn’t affected by the size of the substrate it attaches itself to. All in all, the study gathered information about marine protected areas and the different criteria, methodology and planning strategies, from literature as well as taking the first steps in the future development of a MPA network in the Eastern part of the Baltic sea and in the non-studied EEZ areas in the Baltic sea.