Augsnes faktoru ietekme uz zemes izmantošanas struktūru Gailīšu un Īslīces pagastos

Abstract

Pēdējo desmitgažu laikā, zemes lietošanas veidu un zemes segumu izmaiņas pasaulē ir kļuvušas par vienām no aktuālākajām pētījuma tēmām sabiedrībā, īpaši saistībā ar ilgstpējības jautājumu. Zemes izmantošanas struktūrai un zemes lietošanas veidiem raksturīgs mainīgums gan telpiskā, gan temporālā aspektā. To galvenokārt nosaka antropogēnie faktori, t.sk. sociālie, ekonomiskie un politiskie, savukārt biofizikālajiem faktoriem, t.sk. augsnes faktoram ir būtiska nozīme augstāk minēto antropogēno faktoru noteikšanā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot augsnes faktoru nozīmi zemes izmantošanas struktūras telpiskajā diferenciācijā Gailīšu un Īslīces pagastos. Pētījuma rezultāti pierāda, ka augsnes faktoriem (augsnes klasei, tipam, granulometriskā sastāva grupai un zemes kvalitatīvai vērtībai) ir būtiska loma zemes izmantošanas struktūras telpiskajā diferenciācijā pētāmajos pagastos. Lielākas kontūru platības raksturīgas tieši auglīgām augsnēm ar augstu zemes kvalitatīvo vērtību.

Over past decades change of land use and land cover in the world have become one of the most actual research topics in society, particularly in relation to issue of sustainability. Land use structure and types of land use are variable in both spatial and temporal terms. Mainly this variability is driven by anthropogenic factors, including social, economic and political, while biophysical factors including soil factors play an important role in determining previously mentioned anthropogenic factors. The study aims to find out effect of soil factors on spatial differentiation of land use structure in Gailisu and Islices parishes. Results show that soil factors (class, type, texture and quality of land) have essential role in spatial differentiation of land use structure in studied parishes. Greater contour areas are distributed on fertile soils with high value of land quality.