Mutiskās tulkošanas stratēģiju izvēle diplomātiskajā kontekstā: Eiropas Parlamenta debašu un to tulkojumu franču, angļu un latviešu valodā komparatīvā analīze

Abstract

Ir pieņemts uzskatīt, ka, ja tulks prasmīgi veic savu darbu, viņam ir jābūt neredzamam, kas savukārt pierāda viņa meistarību (Banafsheh, 2014). Šī pieņēmuma dēļ sabiedrībai ir tieksme aizmirst par tulka vērā ņemamo ietekmi saziņas uzturēšanā, jo īpaši diplomātiskajā vidē, kur teiktais var mainīt vēstures gaitu. Tādēļ šajā bakalaura darbā tika apskatītas Eiropas Parlamenta debates, to tulkojumi un izmantotās mutiskās tulkošanas stratēģijas. Reizēs, kad nav iespējams veikt burtisku tulkojumu, tulkošanas stratēģiju izvēle atspoguļo veidu, kādā tulki atrisina problēmas, kas saistītas ar daudzās valodās notiekošo un bieži vien nenoteikto komunikāciju diplomātiskajā vidē. Bakalaura darbs sastāv no trim galvenajām daļām. Pirmajā nodaļā ir sniegts to faktoru pārskats, kas apgrūtina diplomātisko tulku darbu. Otrajā nodaļā tiek apskatītas dažādas mutiskās tulkošanas stratēģiju tipoloģijas. Pēdējā nodaļa ar salīdzinošās analīzes metodēm tiek pētīti kompleksas Eiropas Parlamenta debates fragmenti un to tulkojumi franču, angļu un latviešu valodā, lai noteiktu izmantotās stratēģijas, atšķirības starp valodu pāriem un faktorus, kam ir vislielākā ietekme tulkošanas stratēģiju izvēlē.

Usually, if interpreters succeed at what they are doing, they are left unnoticed by the public, which in turn confirms their mastery (Banafsheh, 2014). For this reason, the society tends to forget the significant impact interpreters have on maintaining communication and especially in the diplomatic setting where words can change the course of history. That is why in this research we have studied the debates at the European Parliament, their translation and the interpreting strategies. The choice of interpreting strategies in cases where literal translation is impossible demonstrates in what ways diplomatic interpreters resolve the problems linked to multilingual and often ambiguous communication in the diplomatic setting. This study consists of three main parts. In the first chapter, we provide an overview of the factors that present problems to the diplomatic interpreters. In the second chapter, several different classifications of interpreting strategies are described. In the final chapter, we carry out a comparative analysis of the fragments of a complex debate taken place in the European Parliament and its translations in French, English and Latvian to determine the strategies used, the differences between language pairs and the factors that have the most influence on the choice of interpreting strategies.