Substitūcija mantojuma tiesībās.

Abstract

Substitūcija mantojuma tiesībās ir veids, kā mantojuma atstājējs var paredzēt mantinieku loku gadījumā, ja testamentā vai mantojuma līgumā ieceltais mantinieks negrib vai kaut kādu iemeslu dēļ nevar mantojumu pieņemt. Gan tiesību zinātnieku vidū, gan arī tiesu praksē ir pausti atšķirīgi viedokļi, vai substitūcija ir spēkā, ja ieceltais mantinieks nomirst pirms mantojuma atklāšanās. Bakalaura darba mērķis ir pētīt un analizēt substitūcijas institūta būtību un tā veidus mantojuma tiesībās. Darba uzdevumi ir izpētīt substitūcijas institūta vēsturisko attīstību, kā arī noskaidrot un salīdzināt mantojuma tiesību pamatprincipus un substitūcijas institūta izpratni, tā piemērošanu un substitūcijas veidus citās valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Francijā un Krievijā. Darba rezultātā tiek secināts, ka mantinieka nāve pirms mantojuma atklāšanās ir trešais substitūcijas veids, kas izriet no spējas mantojumu pieņemt un mantojuma atstājējam nav nepieciešams to īpaši norādīt pēdējās gribas rīkojumā, lai substitūtu ieceltu arī šādam gadījumam. Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Krievijā trešais substitūcijas veids ir tieši norādīts likumā. Tādēļ, lai novērstu substitūcijas institūta kļūdainu izpratni, tā nepareizu piemērošanu praksē un veicinātu vienotas prakses attīstību, tiek piedāvāta jauna Civillikuma 477. panta redakcija.

Substitution in inheritance law is a tool how an estate-leaver can establish an order of succession in case if an heir who is appointed in a will or inheritance contract might not want to or for some reason might not be able to accept the inheritance. There have been different opinions between scholars and also in court practice regarding the issue is substitution valid if the appointed heir passes away before the opening of a succession. The aim of the paper is to explore and analyse the institute of substitution and its forms in inheritance law. The following enabling objectives have been set: to explore the historical development of the institute of substitution, as well as to elucidate and compare the fundamental principles and comprehension of the substitution, the application of this institute and its forms in different countries – Lithuania, Estonia, Germany, France and Russia. The conclusions that the death of the appointed heir before the opening of a succession is the third form of substitution that arises from the ability to accept the inheritance and it is not necessary for the estate-leaver to particularly indicate it in the expressed intent in order for the substitution to be valid have been drawn. In Lithuania, Estonia, Germany and Russia the third form of substitution is directly stated in law. Thus, in order to prevent the incorrect comprehension and the application of the institute of substitution a new wording of Article 477 of the Civil Law of Latvia has been proposed.