Laika ietekme ārkārtas gastroendoskopijas veikšanā uz ārstēšanas iznākumu nevarikozas augšējas GI asiņošanas gadījumā

Abstract

Darba nosaukums: Laika ietekme ārkārtas gastroendoskopijas veikšanā uz ārstēšanas iznākumu nevarikozas augšējās GI asiņošanas gadījumā. Ievads: Akūta nevarikoza augšējā gastrointestinālā trakta asiņošana ir nopietna medicīniska patoloģija, kas var veicināt tālāku veselības pasliktināšanos un pat nāvi. Šī iemesla dēļ ir svarīgi analizēt agrīnas un vēlīnas ārkārtas endoskopijas ietekmi uz ārstēšanas iznākumu nevarikozas augšējās GI asiņošanas gadījumos. Darba mērķis: Mērķis ir izpētīt, vai agrīna endoskopisko izmeklējumu veikšana pacientam samazina negatīvu iznākumu riskus. Materiāli un metodes: Darbs ir veikts kā retrospektīvs kohortas pētījums. Dati tika ievākti no 2010. līdz 2017. gadam. Pētījumā iekļauti pacienti, kas uzņemti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā “Gaiļezers” ar nevarikozu augšējo gastrointestinālo asiņošanu un kuriem ir veikta endoskopiska izmeklēšana. Rezultāti: Pētījumā ietverti 524 pacienti. Ārkārtas endoskopijas veikšanas laiks salīdzinot ar iznākumu (“palikšana intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,001) un “asins pārliešana” (p= 0,002)) ir uzrādījis statistiski nozīmīgus rezultātus agrīnās endoskopijas gadījumā, kas veikts pacienta smagā stāvokļa un endoskopista lēmuma par agrīnu izmeklējumu dēļ. Diferenciācija starp dienas un nakts ārkārtas endoskopiju parāda, ka dienas laikā statistiski nozīmīgi iznākumi bija “palikšana intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,002) un “asins pārliešana” (p= 0,021). Nakts laikā statistiska nozīme bija tikai “asins pārliešanas” (p= 0,011) iznākumam, kas noved pie secinājuma, ka dienas un nakts endoskopijas kvalitāte neatšķiras. Salīdzinot endoskopijas laiku Foresta I (Forrest I) klasifikācijas pacientiem, statistiska nozīme bija iznākumos - “operācija pacientiem ar rekurentu asiņošanu” (p= 0,047) un “rekurenta asiņošana” (p= 0,021), pierādot, ka vēlīna endoskopiskā izmeklēšana palielina komplikāciju veidošanās iespējamību. Turpretim Foresta II (Forrest II) klasifikācijas pacientiem vienīgā statistiskā nozīme bija iznākumam “palikšana intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,023). Ārkārtas endoskopijas laiku visu nevarikozu augšējo gastrointestinālo asiņošanu gadījumos iedalot agrīnajos (<100 min) un vēlīnajos (>100 min), statistiska nozīme agrīnajā endoskopijā ir “asins pārliešanas” (p= 0,009) un “palikšanas intensīvās terapijas nodaļā” (p= 0,018) iznākumiem. Secinājumi: Pacienti, kuri izmeklēti ar agrīno endoskopiju uzrādīja ievērojami vairāk negatīvo iznākumu, viņu smagā stāvokļa un endoskopista lēmuma par agrīnu izmeklējumu dēļ. Izmantojot agrīno endoskopijas metodi, tikai Foresta I (Forrest I) klases pacientiem, samazinājās negatīvu iznākumu risks. Autors secina, ka endoskopijas laikam nav būtiskas ietekmes uz tālākajām komplikācijām. Autors: Timur Altiok Darba vadītājs: Asociētais profesors Dr. med. Igors Ivanovs

Title: The effect of timing of emergency endoscopy on outcomes in non-variceal upper gastrointestinal bleedings Background: Acute non-variceal upper gastrointestinal bleeding is a serious medical emergency, which can lead often to further complications and even death. That is why it is important to analyze the effect of early and late emergency endoscopy on the outcomes in non-variceal upper gastrointestinal bleedings. Objective: The aim of this research is to analyze, if early endoscopic treatment diminishes negative outcomes for the patient. Materials and Methods: This study is designed as a retrospective-cohort research. The data was collected from the years 2010 until 2017. Included are patients, who presented in the Riga East Clinical University Hospital “Gailezers” with non-variceal upper gastrointestinal bleedings and who have undergone endoscopic treatment. Results: The study population included 524 patients. Time of emergency endoscopy in comparison to the outcomes “stay in the intensive care unit” (p= 0,001) and “blood transfusion” (p= 0,002) have shown statistical significance in early endoscopic treatment, due to the patient’s poor clinical condition and the endoscopist’s decision to treat them earlier. The differentiation between day and nighttime emergency endoscopy have shown, that during the daytime there is a statistical significance in the outcomes “stay in the intensive care unit” (p= 0,002) and “blood transfusion” (p= 0,021). During the nighttime there was only a statistical significance in the outcome “blood transfusion” (p= 0,011), what leads to the conclusion, that there is no difference in quality of emergency endoscopy between day- and nighttime. Comparing the time of endoscopy within Forrest Classification I patients, statistical significances were in the outcomes “surgery in patients with recurrent bleeding” (p= 0,047) and in “recurrent bleeding” (p= 0,021), proving that late endoscopic treatment increases the probability of developing complications. Whereas in the group of Forrest Classification II patients, the only statistical significance was in the outcome “stay in intensive care unit” (p= 0,023). In the differentiation of the time of emergency endoscopy in all non-variceal upper gastrointestinal bleedings into early (<100 min) and late (≥100 min) endoscopy, there are statistical significances in the outcomes “blood transfusion” (p= 0,009) and “stay in intensive care unit” (p= 0,018) in early endoscopic treatment. Conclusion: Patients treated during early endoscopy have shown significantly more negative outcomes, due to their poor clinical condition and the endoscopist’s decision to treat them earlier. Only in Forrest Class I patients early endoscopic treatment diminishes negative outcomes. The author concludes, that timing of endoscopy has no influence on complications. Author: Timur Altiok Supervisor: Associate Professor Dr. med. Igors Ivanovs