Jurisdikcija noziedzīgiem nodarījumiem kibertelpā

Abstract

Pasaulē pirmās iezīmes ar datoriem saistītajos noziegumos parādījās jau 19.gadsimta sākumā, taču attiecīgā noziedzīgā nodarījuma uzplaukums bija novērojams 20.gadsimta vidū, kad notika tehnoloģiju attīstība un parādījās pirmā zinātniskā informācija par jauniem noziedzīgiem nodarījumiem, kas tika dēvēti par ”datornoziegumiem”. Līdz ar notiekošo attīstību tika konstatēta problemātika, kas liedza nodarījuma savlaicīgu un kvalitatīvu izskatīšanu. Viena no šīm problēmām ir jurisdikcijas noteikšana pār kibernoziegumiem, kas arī tika pētīta darba gaitā. Lai atrisinātu šo problēmu tika izvirzīts mērķis, konstatēt iespējamos šķēršļus nosakot valstu jurisdikciju kibernozieguma gadījumā un piedāvāt risinājumus, lai no tiem izvairītos. Un lai sasniegtu mērķi, darba uzdevumi bija iepazīties ar pētījuma tēmas teorētisko literatūru, sniegt vispārēju kibernozieguma raksturojumu un noteikt kibernozieguma sastāvu. Kā arī, apskatot tiesu praksi, normatīvos aktus un zinātniskos rakstus, veikt jurisdikcijas principu analīzi. Darba rezultātā tiek secināts, ka domstarpības valstu starpā mazinātos, ja jurisdikciju pār noziedzīgo nodarījumu ļautu piemērot tai valstij, zem kuras karoga ir reģistrēts domēna vārds. Taču apzinoties, ka ne visi kibernoziegumi var tikt vērsti pret mājas lapām, kā nākamie risinājumi tika izvirzīti, Konvencijas par kibernoziegumiem satura papildināšana un atsevišķu kibernoziegumu atzīšana par jus cogens normām.

In the world the first signs of computer crimes appeared already in the early 19th century, but the prosecution of the offense was observed in the 20th century. When technological advances and the first scientific information on new criminal offenses known as "computer crime" appeared. As a result of ongoing developments, a problem was identified that prevents timely and qualitative processing of the violation. One of these problems is jurisdiction over cybercrime, which was also studied in this work. To solve this problem, the aim was to identify possible barriers to establishment of jurisdiction and to propose solutions to avoid them. To achieve the goal, the task was to get acquainted with theoretical literature of the research, to provide a comprehensive characterization of cybercrime and to determine the composition of cybercrime. As well as reviewing judicial practices, normative acts and scientific articles, to conduct an analysis of the principles of jurisdiction. As a result of the work it is concluded that the disagreement between the countries would be reduced if the jurisdiction over the crime would be applied to the country under whose flag the registered domain name is. However, knowing that not all cybercrime can target websites, the next solutions were put forward – to add certain rules to the content of the Convention on Cybercrime and the recognition of certain cybercrimes as jus cogens rules.