Bruņoto spēku pielietošana saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes mandātu

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis ir analizēt Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcību miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta rezultātā, ko viena valsts veic pret otru valsti. Agresija ir viena no pasaules lielākajām problēmām, un pietiekoši nozīmīgs jautājums, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas ik dienu strādātu pie tā novēršanas un veiktu visus preventīvos darbus, lai agresija starp Nācijām uzliesmotu retāk. Darbā aplūkots šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums, kas regulē lēmuma pieņemšanu starptautiskā miera uzturēšanas jautājumos. Darbā tiek pētīts vai šāds regulējums veicinās politisko, ekonomisko, reliģisko, sociālo un kultūras vajadzību viedokļu nesakritības rezultātā izveidojušos agresiju samazināšanos. Secīgi noskaidro vai agresija starptautisko tiesību ietvaros ir pietiekoši precīzi definēta, lai izstrādātu visaptverošu mehānismu cīņā ar to. Darbā tiek analizēts vai šāds mehānisms jau mūsdienās ir veiksmīgi izstrādāts vai arī pasaule mērķtiecīgi uz to virzās. Darba mērķis ir apstiprināt galveno hipotēzi – Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem nav pietiekošs tiesiskais regulējums, kas pieļauj samērā plašas interpretācijas iespējas jautājumu lemšanai par miera uzturēšanas pasākumiem. Atslēgvārdi: miera uzturēšana, miera ieviešana, miera apdraudējums, miera pārkāpums, agresijas akts, bruņots iebrukums, kolektīvā pašaizsardzība

The aim of this Bachelor thesis is to analyze The United Nations action in case of peace threat, a peace violation or an act of aggression committed by one State against another. Aggression is one of the world’s biggest problems and it is a matter of a great importance for the United Nations to work daily to prevent and take all necessary preventative measures to minimise aggression between Nations. This thesis addresses the current legal framework governing the decision- making process on international peacekeeping issues. The thesis examines whether such regulation will contribute to minimising aggression that has arisen from political, economic, religious, social and cultural differences. Consequently finds out, whether aggression within the framework of international laws is defined sufficiently precisely in order to develop a comprehensive mechanism for combating it. The thesis analyzes whether such mechanism has been successfully developed already nowadays or whether the world is purposefully focused on it. The aim of the thesis is to confirm the main hypothesis: The article of association of the United Nations doesn’t have sufficient legal framework that allows for fairly broad interpretation of the issue of peacekeeping measures.