Prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistība ar subjektīvo labklājību palīdzošo profesiju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistību ar subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kādas ir atšķirības prosociālas uzvedības rādītājos respondentiem ar dažādu iesaistīšanās līmeni palīdzības sniegšanā citiem (brīvprātīgie, palīdzošo profesiju pārstāvji un citi). Pētījumā piedalījās 372 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem, no kuriem 143 brīvprātīgie, 82 palīdzošo profesiju pārstāvji un 147 respondenti, kas neiesaistās palīdzošo profesiju vai brīvprātīgo darbā (kontrolgrupa). Lai pārbaudītu pētījuma hipotēzi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985) un Prosociālas orientācijas aptauja (The Prosocial Personality Battery (PSB); Penner‚ 2002). Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija starp prosociālas uzvedības aspektiem - perspektīva, savstarpējā morāle, pašnoteikts altruisms un apmierinātību ar dzīvi, statistiski nozīmīga negatīva korelācija starp prosociālas uzvedības aspektu - personīgais distress un apmierinātību ar dzīvi. Citi prosociālas uzvedības aspekti – sociālā atbildība, empātija un orientēšanās uz citiem saistību ar apmierinātību ar dzīvi neuzrāda. Netika novērotas atšķirības brīvprātīgo un palīdzošo profesiju pārstāvju vidū, savukārt, kontrolgrupas dalībnieki uzrāda augstākus personīgā distresa un zemākus pašnoteikta altruisma rādītājus nekā pārējo divu grupu dalībnieki.

The aim of the study was to ascertain the relationship of prosocial personality traits and behavior with subjective well-being, and to find out the differences in prosocial behavior among respondents with different levels of involvement in helping others (volunteers, helping professionals, and others). The study included 372 respondents aged 18-72 years, of which 143 volunteers, 82 helping professionals and 147 respondents who do not participate in prosocial behavior (control group). Satisfaction with Life Scale (Diener, Emmon, Larsen, & Griffin, 1985) and The Prosocial Personality Battery ((PSB), Penner, 2002) were used to test the research hypothesis and respond to the research question. The results indicate that there are statistically significant positive correlations between three aspects of prosocial behavior – perspective taking, mutual moral reasoning, self-reported altruism and satisfaction with life, and a statistically significant negative correlation between the aspect of prosocial behavior - personal distress and satisfaction with life. Other aspects of prosocial behavior - social responsibility, empathic concern, and other oriented reasoning does not show correlation with satisfaction with life. There were no differences among the volunteers and helping professionals, while the control group showed higher personal distress and lower self-reported altruism rates than the other two groups.