Amoksicilīna un klaritromicīna kombinētās terapijas ilgtermiņa ietekme uz zarnu trakta mikrobiomu

Abstract

Helicobacter pylori ir viens no pirmajiem identificētajiem bakteriālajiem karcinogēniem un Eiropas medicīnas pārstāvju izstrādātās vadlīnijas iekļauj eradikācijas shēmu, kurā ietilpst kombinēta plaša spektra antibiotiku pielietošana. Antibakteriālā terapija, it īpaši plaša spektra antibiotiku pielietošana rada risku īstermiņa un ilgtermiņa zarnu trakta mikrobioma disbiozes attīstībai. Maģistra darba mērķis bija noskaidrot Helicobacter pylori kombinētās antibakteriālās terapijas izraisītās ilgtermiņa izmaiņas zarnu trakta mikrobiomā. Pētījuma gaitā tika veikta 45 pacientu 16s rRNS amplikonu analīze, salīdzinot pirms un pēc terapijas iegūtos fēču paraugus. Ilgtermiņa antibakteriālās terapijas ietekme tika novērota atsevišķās, mazākā īpatsvarā sasstopamu taksonomisko grupu relatīvā īpatsvara izmaiņās visos taksonomiskajos līmeņos, norādot uz antibiotiku-inducētu dibiozes attīstības risku.

Helicobacter pylori is one of the first identified bacterial carcinogens and the guidelines developed by European medical practitioners include an eradication scheme that includes the use of a combination of broad - spectrum antibiotics. Antibacterial therapy, in particular the use of a broad - spectrum of antibiotics, presents a risk for the development of short-term and long-term gastrointestinal microbial dysbiosis. The aim of the Master's thesis was to investigate long-term changes in the gastrointestinal microbiome caused by Helicobacter pylori combined antibacterial therapy. During research 45-patient analysis of 16s rRNA amplicons was performed comparing pre-and post-treatment fecal samples. The long-term effects of antibacterial therapy were observed in a seperate, in a lesser proportion occurring taxonomic groups at relative rate changes in all taxonomic levels, indicating the risk of developing antibiotic-induced dysbiosis.