Tiesnešu un prokuroru amatu savienošanas ierobežojumi

Abstract

Latvijā taisnīga tiesa ir jebkuras personas pamattiesība, kas atrunāta likumā. Lai tiktu garantēta taisnīga tiesa, to ir jānodrošina tiesnesim un prokuroram. Lai to realizētu, abiem institūtiem ir jāsaglabā sava profesionālā neatkarība – gan pildot pamatpienākumus, gan ārpus darba. Tiesnesim un prokuroram ir pastāvīgi jārūpējas par tiesu sistēmas prestiža stabilizēšanu. Tādēļ abiem institūtiem tika ieviesti amatu savienošanas ierobežojumi, kas laika gaitā ir radījuši dažādas problemātiskas situācijas. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot vai tiesneša un prokurora amatu savienošanas ierobežojumi ir samērīgi un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Mērķis tiek sasniegts analizējot taisnīgas tiesas jēdzienu, tiesneša un prokurora amatus, taisnīgas tiesas ģenēzi Latvijas vēsturē konkrētos laika posmos un identificējot problēmas mūsdienu amatu savienošanas ierobežojumos. Autore veic secinājumus par analizētajām problēmām.

In Latvia every person has the right for a fair trial as one of their fundamental rights. For a fair trial to be guaranteed, it has to be provided by a judge and a prosecutor. To carry it out, both of these institutes have to be professionally independent – while doing their basic obligations and outside work. A judge and a prosecutor constantly have to care for the prestige of the judical system. For this reason restrictions on joining positions where invented, which have now caused a lot of problematic situations. The goal for this thesis is to find out whether it is proportionate and needed in a democratic society to have restrictions on joining positions for judges and prosecutors. The goal is achieved by analyzing the concept of a fair trial, judge and prosecutor positions, genesis of a fair trial in Latvian history through out specific times and by identifying problems in nowday restrictions on joining positions. The author does her conclusions by analyzing the problems.