Vidzemes draudžu skolu ģeogrāfija

Abstract

Draudžu skolas ir īpaši īpatnējs pētāmais objekts tieši tamdēļ, ka tas vairs nepastāv. Vai arī tomēr pastāv? Starp 17. gs beigām un 20. gs. sākumu visā Vidzemē radās ēku tīkls no pāri 60 skolām, kuras vēl mūsdienās vidzemnieki identificē kā draudzes skolas. Lai arī tās nav daļa no nacionālā diskursa, tomēr tās ir viens no mūsu nācijas un ainavas būvķieģeļiem, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir tās identificēt un izprast. Saprotot lielo potenciālu, ko sniedz izkopta ainava, ir svarīgi skolas kontekstualizēt arī ainavas kontekstā. Atceroties, ka pētāmais objekts, mūsdienās ir tikai vēstures un ainavas subjekts, respektīvi pakļaujas procesiem, tā vietā, lai būtu objekts un tos radītu, to izpētei ir jāizmanto vēsturiskās ģeogrāfijas pētniecības metodes, respektīvi ainavas biogrāfiju analīze, vēsturiskā pēctecīguma analīze, kontentanalīze u.c. Tādējādi var izprast skolu un varu attiecības. Kā skolu telpiskumā izpaužas varu maiņas un kā skolas ir kļuvis par upuri ne tikai varas, bet arī sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

The parish schools is a specific object of research, because of the fact they do not exist anymore. Or do they? Between the 17th and 20th century in whole Vidzeme developed a network of over 60 school buildings, which the locals still describe as parish schools. Althought they aren’t a part of a national discourse, they are a construction brick of our nation and landscape. Therefore it’s even more important to understand and identify them. By understanding the great potential, which is given by a preserved landacape, it’s important to contextualise them in the landscape context. In the present day the researched object is only a subject today of history and landscape, a subject of change, not an active participant in the processes. Therefore we need to use the research methods of historical geography, landscape biography, historical continguency analysis, contentanalysis etc. In order to reach into the past. Eventualy we are able to understand the relations between the school places and powers. How can the changes of power be seen in the spatiality of the schools and in what ways have the school places become a victim of the power and socioeconomic aspects.