Darbinieka uzteikuma tiesiskais regulējums un tikumības un taisnprātības jēdziena nozīme.

Abstract

Darbinieka uzteikumā, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, iekļautas divas ģenerālklauzulas. Šī darba ietvaros tika noskaidrots šo ģenerālklauzulu likuma ietvars un saturs. Konstatēts, ka tiesas apsvērumu iemeslus saista ar darba devēja rīcību un nemantiskām vērtībām, kas neatbilst tiesu praksē atzītajam konkrētā uzteikuma mērķim un funkcijām. Meklējot piemērotākos risinājumus regulējuma uzlabošanai, tika vērtēta darba tiesību normu attīstība Latvijā un salīdzinošā aspektā aplūkoti Igaunijas, Šveices darba likumi, kā arī Latvijas Komerclikums. Rezultātā izstrādāts Darba likuma grozījuma projekts, kas precīzāk atbilst mūsdienu darba tiesību attīstībai, iekļauj jēdzienu „mobings”, paredz darbinieka kā vājākās puses aizsardzību, kā arī sniedz risinājumu problemātikai, kas radusies atlaišanas pabalsta izmaksas pienākuma dēļ.

The termination of employment, based on considerations of morality and fairness, includes two general clauses. The framework and content of those clauses was determined in this master’s thesis. It was revealed that the courts link considerations with actions of the employer and non-material values, which does not correspond with the objectives and functions of this termination of employment, set by the courts. Whilst seeking for the most applicable solutions in order to improve the regulation, the progression of Latvian labour law was researched and the labour laws of Estonia, Switzerland and the Latvian Commercial law were analyzed in comparison. As a result, a definite amendment is proposed to Latvian Labour law, which better suits the evolution of modern labour law, involves the term “mobbing”, offers better protection for the employees, and provides a solution to a problem which arises from the duty to pay severence.