Dažādu kaloritātes aprēķināšanas metožu un reāli uzņemtās uztura enerģijas vērtēšana apdeguma traumas slimniekiem

Abstract

Problēmas būtība: Apdeguma traumas slimniekiem ir raksturīgs palielināts pieprasījums pēc enerģijas, šī iemesla dēļ svarīgi ir aprēķināt slimnieku uztura enerģijas prasības un sekot slimnieku reāli uzņemtajam uztura enerģijas daudzumam. Pētījuma mērķis: Vērtēt vai pastāv atšķirības starp dažādām nepieciešamās uztura enerģijas aprēķināšanas formulām apdeguma traumas slimniekiem, kā arī noskaidrot reāli uzņemto uztura enerģijas daudzumu un tā ietekmi uz klīnisko iznākumu. Izvirzītā hipotēze: Apdeguma traumas slimnieki Valsts Apdegumu centra intensīvās terapijas un Ķirurģiskās infekcijas klīnikas palātās uzņem mazāku kaloritāti, nekā tas būtu nepieciešams atbilstoši Harisa-Benedikta, Ireton-Jones un Schofield formulu aprēķiniem, un tas negatīvi ietekmē klīnisko iznākumu. Metodika un materiāli: Tika veikts prospektīvs pētījums. Pētāmā populācija - apdeguma traumas slimnieki ar 5% līdz 45% plašiem apdegumiem. Tika izveidota datubāze, apkopojot datus no slimības vēstures, pacientu un medicīnas personāla intervijā, kā arī no veiktajiem mērījumiem apskašu laikā. Tika veikta statistiskā analīze. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 66 pacienti., no tiem 6 letāli iznākumi. Netika pierādīta atšķirība starp Harisa-Benedikta, Ireton-Jones un Schofield aprēķinātajām uztura enerģijas prasībām pacientiem, kas pirmajā ārstēšanas posmā tika ārstēti VAC IT un ĶIK IT palātās un nepieciešamo daudzumu šai pašai pacientu grupai nākamajā etapā ārstējoties VAC nodaļā (p=0.217, p=0.896, p=0.761). Tika novērota statistiski nozīmīga atšķirība starp uzņemto uztura enerģijas daudzumu atkarībā no nodaļas, kurā atradās apdeguma traumas slimnieki (p<0.0001). Samazinoties uzņemtajam enerģijas daudzumam diennaktī, izredzes samazināties augšdelma ādas krokas izmēriem pieauga 1.998 reizes (OR 1.998; 95% CI 0.997-1.000) un izredzes letālam iznākumam hospitalizācijas laikā palielinājās 1.997 reizes (OR 1.997; 95% CI 1.075-1.999). Risks letālam hospitalizācijas iznākumam bija 2.001 reizes lielāks pacientiem, kuriem tika konstatēta kopējā olbaltumvielu līmeņa samazināšanās hospitalizācijas laikā (OR 2.001; IQR 1.133 - 9.721). 6 gadījumos enterālā barošana agrīni nebija uzsākama stacionāra aprīkojuma dēļ. Tika noskaidrots, ka rutīnā formulas nepieciešamā uztura enerģijas daudzuma aprēķināšanai stacionārā netika pielietotas. Tika konstatēta apetītes trūkuma atšķirība starp dažādām nodaļām (p=0.027), taču atšķirība starp reāli uzņemto uztura enerģijas daudzumu un apetītes trūkumu pacientiem starp dažādām nodaļām. Secinājumi: Netika konstatēta nozīmīga aprēķinātās uztura enerģijas atšķirība starp dažādām formulām. Reāli uzņemtā kaloritāte abu intensīvās terapijas palātu slimniekiem bija ticami zemāka, salīdzinot to ar teorētiski aprēķināto. Tika konstatēta uzņemtās kaloritātes negatīvā ietekme uz klīnisko iznākumu, antropometriskajiem mērījumiem un kopējo olbaltumvielu līmeni.Barošanu apgrūtinoši faktori bija tehniskais nodrošinājums, aprēķinu neveikšana un samazinātā pacientu apetīte.

Title: Evaluation of the equations used to determine caloric needs and the actual caloric intake in burn patients. Author: Māra Melnalksne. Supervisor: Dr. med., Asoc. prof. p.i. Arnolds Jezupovs. Introduction: Burn patients are characterized by increased resting energy expenditure and thus it is important to meet their energetic needs. It is of great importance to calculate the energetic needs and the actual food intake. Aim: To evaluate the differences between different equations used to determine the caloric needs in burn patients and to determine the actual intake and its impact on the results. Proposed hypothesis: The actual caloric intake for burn patients in National Burn Center's Intensive Care Unit and Surgical Infection Clinic's Intensive Care Unit is lower than Harris-Benedict, Ireton-Jones and Schofield equations suggest, and that adversely affects the clinical outcome. Materials and methods: A prospective study was carried. Study population - patients with burns (5 - 45 %TBSA). A database was set, aggregating data from patient's case, patient and medical staff interviews and measurements made during interviews. Statistical analysis was performed. Results: 66 burn patients were enrolled in the study, among them were 6 (9.1%) lethal outcomes. No statistically significant difference was found between the caloric requirements calculated by Harris-Benedict, Ireton-Jones and Schofield equations and the among NBC ICU, SCI ICU and NBC department and among different stages of the hospital stay (p=0.217, p=0.896, p=0.761). Statistically significant difference was found between the actual caloric intake among all three departments (p<0.0001). Odds to have a smaller skinfold thickness (OR 1.998; 95% CI 0.997-1.000) and to have a lethal outcome were greater (OR 1.997; 95% CI 1.075-1.999), when the actual caloric intake was lower. Also, the odds to have a lethal outcome were greater in the group of patients that had lowering total serum protein levels during the stay in hospital (OR 2.001; IQR 1.133 - 9.721). Because of the equipment early enteral nutrition wasn't used in six cases. No equations were used to determine the caloric needs. Statistically significant difference was found between the loss of appetite among different departments (p=0.027). No significant difference was found between the actual caloric intake between patients with appetite loss among NBC department (p=0.488), NBC ICU (p=0.600) and SIC ICU (p=0.087). Conclusion: No significant difference was found between the caloric needs calculated by Harris-Benedict, Ireton-Jones and Schofield equations. The actual caloric intake among the burn patients in NBC ICU and SIC ICU was significantly lower than the caloric needs calculated by the equations. Lower caloric intake was found to have a negative impact on clinical outcome, anthropometric measurements and total serum protein levels during the stay in hospital.