Tīklenes nervu škiedru slāņa un ganglionāro šūnu slāņa izmeklēšana pacientiem ar miopiju, izmantojot optisko koherento tomogrāfiju

Abstract

Ievads: Tuvredzība ir viens no galvenajiem redzes pasliktināšanās cēloņiem pasaulē. Aksiālās acs elongācijas dēļ rodas vairākas pārmaiņas tīklenes struktūrā: samazinās ganglionāro šūnu slāņa (GŠS) biezums un tīklenes nervu šķiedru slāņa (TNŠS) biezums. Pateicoties optiskajai koherentajai tomogrāfijai (OKT), mūsdienās ir iespēja izvērtēt tuvredzīgas acs strukturālās īpatnības. Pētījuma mērķis: Izvērtēt tīklenes GŠS un TNŠS vidējā biezuma izmaiņas pacientiem ar stabilu dažādas pakāpes miopiju, izmantojot optiskās koherentās tomogrāfijas metodi. Analizējot iegūtos datus, identificēt faktorus, kas var veicināt šādas izmaiņas tīklenes un redzes nerva struktūrā miopiskiem pacientiem. Noteikt tīklenes GŠS un TNŠS biezuma individuālās normas miopiskiem indivīdiem. Materiāli un metodes: Prospektīvā pētījumā bija iekļauti 78 dažāda dzimuma pacienti jeb 156 acis ar dažādu miopijas smaguma pakāpi. Izmantojot OKT metodi, katram pacientam katrā acī tika noteikti tīklenes GŠS un TNŠS biezuma parametri, kā arī, izmantojot ZEISS IOLMaster biometru, tika izmērīts acs ābola aksiālais garums. Iegūtie parametri tika analizēti katrā no trim miopijas grupām. Rezultāti: Pacientu vidējais vecums bija 28,56 +/- 5,99 gadi. Palielinoties miopijas pakāpei, tika konstatēta statistiski ticama tīklenes GŠS un TNŠS vidējā biezuma samazināšanās. Palielinoties miopijas pakāpei, pieaug arī acs ābola aksiālais garums. Tīklenes GŠS un TNŠS vidējā biezuma parametriem tika konstatēta stipra statistiski ticama korelācija ar sfērisko ekvivalentu (SE) (rs= 0,714; p <0.001; rs=0,703; p < 0.001). Palielinoties acs ābola aksiālajam garumam, samazinās TNŠS biezums un GŠS vidējais biezums. Secinājumi: Palielinoties acs ābola aksiālajam garumam un palielinoties miopijas pakāpei, acs mugurējā segmentā parādās šādas izmaiņas: samazinās tīklenes GŠS biezums un TNŠS biezums. Minētās izmaiņas tīklenes un redzes nerva struktūrā ne vienmēr liecina par kādu smagu oftalmoloģisko patoloģiju. Pacientiem ar augstu miopijas pakāpi novērojama acs ābola aksiāla elongācija un iekšējo slāņu biomehānisks pārstiepums, tāpēc šādas izmaiņas atbilst viņu fizioloģiskajai normai. Ar OKT ir iespējams ātri un savlaicīgi atklāt izmaiņas tīklenē un redzes nerva struktūrā.

Introduction: Myopia is one of the most prevalent disorders of the eye. As the axial length of the eyeball elongates resulting in changes in the structure of the retina: a decrease in the thickness of the ganglion cell layer (GCL) and in the thickness of the retinal nerve fibre layer (RNFL). Optical coherence tomography (OCT) enables to examine the structural features in the posterior segment in the eye. Aim of the study: Firstly, to evaluate the average thickness of retinal GCL and RNFL in patients with stable different stages of myopia using optical coherence tomography. Secondly, to analyse the collected data and to identify the factors that can contribute to such changes in the retinal and optic nerve structure in myopic patients. Thirdly, to determine the individual norms of the thickness of the retinal GCL and the RNFL in myopic individuals. Material and methods: The prospective study included 78 patients of different sexes, or 156 eyes with different stages of myopia. The parameters of the retinal GCL and RNF were measured in all patients’ eyes using OCT, and the axial length of the eyeball was determined using the ZEISS IOLMaster biometric device. Each of these parameters (retinal GCL thickness, RNFL thickness, axial length of the eyeball) were analysed in three myopia groups. Results: The average age of patients was 28.56 +/- 5.99 years. A statistically significant decrease in the thickness of the retinal GCL and the thickness of the RNFL was observed in cases where the degree of myopia was increasing. Along with an increase in the degree of myopia an increase in the axial length of the eyeball was observed. A statistically significant correlation with spherical equivalent (SE) was found for the average thickness of the retinal GCL and the RNFL (rs = 0.714; p <0.001; rs = 0.703; p <0.001). As the axial length of the eyeball increases, the thickness of the retinal ganglion cell layer and the retinal nerve fibre layer reduces. Conclusion: With the increase in the axial length of the eyeball and the increase in the degree of myopia, the following changes occur in the posterior segment of the eye: reduced thickness of both the retinal GCL and the RNFL. In highly myopic patients, due to the axial elongation of the eyeball and the biomechanical transposition of the inner layers, these changed parameters are their physiological standards