Attāli rezultāti pacientiem pēc transabdominālas preperitoneālas ingvinālās trūces operācijas atkarībā no ievietotā tīkliņa izmēra
Author
Čaplinskis, Andris
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Ivanovs, Igors
Date
2018Metadata
Show full item recordAbstract
Problēmās būtība: Cirkšņa trūces operācijas ir vienas no visbiežāk veiktajām operācijām pasaulē. Šobrīd galvenie pēcoperācijas mērķi ir vēl vairāk samazināt trūces recidīva attīstību, samazināt hroniskas pēcoperācijas sāpes un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Pētījuma mērķis: Noskaidrot, kā ievietotā tīkliņa izmērs ietekmē vēlīnus pēcoperācijas rezultātus un dzīves kvalitāti, salīdzinot hronisku sāpju, diskomforta, svešķermeņa sajūtas un recidīvu attīstības biežumu. Izvirzītā hipotēze: Pacientiem, kuriem tiek implantēts mazāka izmēra tīkliņš, retāk tiek novērotas vēlīnas pēcoperācijas komplikācijas Metodika un materiāli: Pētījumā tika iekļauti pacienti, kuriem tika veikta plānveida ingvinālās trūces operācija pēc TAPP metodes. Tika izveidota datubāze, apkopojot datus no operācijas protokola un pacientu telefoniskas anketēšanas; iegūtajiem datiem tika veikta statistiskā analīze. Rezultāti: Pētījumā tika analizēti 76 pacientu protokoli. Kā pacienta sūdzības tika reģistrētas sāpes, diskomforts, svešķermeņa sajūta, ādas jušanas pārmaiņas, seroma, un recidīvs. Netika konstatēta statistiski ticama atšķirība starp kopējo sūdzību biežumu, dzimumu (p=0.672) un tīkliņa izmēru ( p=0.426). Visvairāk sūdzības tika reģistrētas par diskomfortu - 15.8%, netika konstatēta statiski nozīmīga atšķirība starp ievietoto tīkliņa izmēru un pacientiem, kas izjuta vai neizjuta diskomfortu miera stāvoklī (p=0.166), pie aktivitātēm (p=0.232) vai diskomfortu pēdējās nedēļas laikā (p=0.784). Hroniskas sāpes tika konstatētas 6.6%, arī šajā gadījumā netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp ievietotā tīkliņa laukumu un pacientiem, kas izjuta vai neizjuta sāpes miera stāvoklī (p=0.668), pēdējās nedēļas laikā ( p=0.987). No kopējo sūdzību skaita, 3.9% bija par svešķermeņa sajūtu. Gadījumā, kad izjuta pastāvīgu svešķermeņa sajūtu tika ievietots vislielākais tīkliņš (106 cm2), taču salīdzinot iegūtos datus netika konstatēta statistiski ticama atšķirība starp ievietotā tīkliņa laukumu un svešķermeņa sajūtas pozitīvu vai negatīvu grupu (p=0.548). Trūces recidīvs tika konstatēts 1.3% gadījumu, taču šajā gadījumā recidīvu izraisīja lipoma urīnpūšļa rajonā. Nevienā gadījumā netika konstatētas ādas jušanas izmaiņas vai seroma. Secinājumi: Ievietotā tīkliņa laukuma izmērs būtiski neietekmē diskomforta, hronisku sāpju vai svešķermeņa sajūtas attīstības biežumu, kā arī ievietojot mazākus tīkliņus nepalielinās trūces recidīvu skaits. Title: Late postoperative outcomes after transabdominal preperitoneal inguinal hernia repair depending on the mesh size. Author: Andris Čaplinskis Supervisor: Dr. med., Asoc.prof. Igors Ivanovs Introduction: Inguinal hernia repairs are one of the most common surgical procedures in the world. The current goal in medical hernia research is to further decrease recurrence rates, chronic postoperative pain and improve the patients’ quality of life. Aim: The main goal of this study is to determine the impact of the implanted mesh size on late postoperative outcomes and patients’ quality of life by comparing the frequency of chronic postoperative pain, discomfort, foreign body sensation and recurrence. Hypothesis: Patients with smaller mesh implants are less likely to develop late postoperative complaints. Methods and materials: The research sample includes patients that had undergone elective inguinal hernia surgery performed with the TAPP method. A database was compiled after gathering data from the surgical protocol and patient telephone survey. The gathered data was analysed by means of statistical analysis. Results: Overall 76 surgical protocols were analysed. Patient complaints, such as pain, discomfort, foreign body sensation and recurrence were found. There was no statistically significant evidence found on the differences between the overall frequency of patient complaints, gender (p=0.672) and mesh implant size (p=0.426). The majority of the registered complaints were related to discomfort (15.8%), but there was no statistically significant evidence found on the difference between the implant mesh size and the frequency of discomfort at a resting position (p=0.166), during activity (p=0.232) and discomfort during the previous week (p=0.987). Chronic postoperative pain was found in 6.6% of the patient complaints, however there was also no statistically significant evidence found on the difference between the implant mesh size and the frequency of pain at a resting position (p=0.668) or during the previous week (p=0.987). 3.9% of the patient complaints were related to foreign body sensation. In the case of permanent foreign body sensation the biggest mesh implant (106 cm2) was used, however there was no statistically significant evidence found on the difference between the implant mesh size and the frequency of foreign body sensation (p=0.548). Only one instance of the recurrence of hernia was found (1.3%), however it was caused by bladder lipoma. No instances of changes in skin sensitivity or seroma were found. Conclusions: Implant mesh size has no important effect on the frequency of patient discomfort, chronic postoperative pain or foreign body sensation. Smaller implant mesh does not increase instances of hernia recurrence.