Sakarības novērtējums starp elpceļu reaktivitāti un ķermeņa masas indeksu

Abstract

Ievads. Astmas un aptaukošanās prevalence ir pieaugusi pēdējās dekādēs, turklāt aptaukošanās tiek uzskatīta par vienu no riska faktoriem astmas attīstībā. Aptaukošanās ir saistīta ar biežākiem astmas uzliesmojumiem un sliktāku astmas kontroli. Elpceļu hiperreaktivitāte ir nozīmīgu astmas patofizoloģiskā pazīme, tādēļ tika meklēta asociācija starp bronhu reaktivitāti un ķermeņa masas indeksu. Mērķis. Pētījuma mērķis ir analizēt sakarību starp bronhu reaktivitāti un ķermeņa masas indeksu pret metaholīnu (PD20) sievietēm un vīriešiem. Materāli un metodes. Retrospektīvā analīzē tik iekļauti 2180 cilvēku dati (1502 sievietes un 678 vīrieši), kuriem tika veikts bronhoprovokācijas tests, lai izslēgtu iespējamo astmas diagnozi laika periodā no 2014. gada jūlijam līdz 2017.gada novembrim. Metaholīna provocējošā deva (PD20), kas samazina FEV1 par 20% no sākotnējās vērtības, tika izmantota, lai novērtētu bronhu reaktivitāti. Visi pētījuma dalībniki tika iedalīti grupās atkarībā no metaholīna devas, kas viņiem izsauca bronhospazmu: 1. grupa – PD20 <0,094 mg; 2. grupa – PD20 0,094 – 0,329 mg; 3. grupa – PD20 0,329 – 0,799 mg; 4. grupa – PD20 0,799 – 1,974 mg; 5. grupa – PD20 1,974 – 3,149 mg, 6. grupa – normāla bronhu reaktivitāte. Katrai grupai tika izrēķināts vidējais ĶMI un salīdzināts ar 6. grupu, izmantojot ANOVA testu, lai novērtētu statistisko ticamību. Kovariācijas analīze (ANCOVA) tika izmantota, lai novērtētu korelāciju starp ĶMI un plaušu funkciju rādītājiem: FEV1, FVC, FEV1/FVC. Rezultāti. Augtākais ĶMI tika noteikts 1. grupas sievietēm 29,15±1,38, salīdzinot ar 6. grupu, kuru ĶMI ir 26,62±0,39 kg/m2 (p=0,0005). Paaugstināts ĶMI tika arī konstatēts pārējās sieviešu grupās (2. grupa – 28,74±1.28, p=0,0019; 3. grupa – 29,11±0,97, p<0,00001; 4. grupa – 28,60±0,89, p<0,0001; 5. grupa – 27,96±0,89, p=0,0072). Šāda asociācija netika konstatēta vīriešu grupā (1. grupa – 27,06±1,76, p=0,86; 2. grupa – 26,19±1,62, p=0,40; 3. grupa – 27,53±1,19, p=0,33; 4. grupa – 27,57±1,08, p=0,26; 5. grupa – 27,65±1,33, p=0,29). Tikai sieviešu grupā konstatējām sakarību starp vecumu un bronhu hiperreaktivitāti saistībā ar ĶMI. Palielināts ĶMI ir saistītas ar samazinātu FEV1, FVC sievietēm un FVC vīriešiem. Secinājumi. Rezultāti liecina, ka ĶMI ir pozitīvi asociēts ar bronhu hiperreaktivitāti tikai sievietēm, šāda sakarība netika atklāta vīriešu grupā.

Background. Asthma and obesity have become more prevalent over the past decades; furthermore, obesity is recognised as a risk factor of developing asthma. Inconsistencies, however, in the scientific literature remain. Bronchial hyperreactivity (BHR) is considered a defining feature of asthma; therefore, association between bronchial reactivity and body mass index (BMI) was studied. Purpose. The objective of the study is to analyze the association between bronchial reactivity and body mass index to methacholine (PD20) in males and females. Methods. A retrospective analysis included data from 2180 adults (1502 females and 678 males), who underwent methacholine bronchial provocation test to exclude possible asthma diagnosis from July 2014 till November 2017. Provocative dose of methacholine that reduces FEV1 by 20% (PD20) was used as a measure of bronchial reactivity. All subjects were divided into 6 groups: group 1 with PD20 <0,094 mg; group 2 with PD20 between 0,094 and 0,329 mg; group 3 – PD20 0,329 – 0,799 mg; group 4 – PD20 0,799 – 1,974 mg; group 5 – PD20 1,974 – 3,149 mg and group 6 which showed no significant response to methacholine. Mean BMI was calculated for each of the groups and statistical significance of difference was compared with group 6 using ANOVA. Covariation analysis (ANCOVA) was used to evaluate correlation between BMI and lung functional parameters: FEV1, FVC, FEV1/FVC. Results. The highest BMI was observed in group 1 in females (29,15±1,38 vs. 26,62±0,39 kg/m2 in group 6; p=0,0005). Elevated BMI was also found in other female groups compared to group 6 (group 2 – 28,74±1,28, p=0,0019; group 3 – 29,11±0,97, p<0,00001; group 4 – 28,60±0,89, p<0,0001; group 5 – 27,96±0,89, p=0,0072). Our results did not find such correlation in male group (group 1 – 27,06±1,76, p=0,86; group 2 – 26,19±1,62, p=0,40; group 3 – 27,53±1,19, p=0,33; group 4 – 27,57±1,08, p=0,26; group 5 – 27,65±1,33, p=0,29 vs. 26,90±0,42 kg/m2 in group 6). Age is associated with bronchial hyperreactivity only in females. A significant reduction in FEV1 and FVC was observed in females and FVC reduction in males proportionally to BMI increase. Conclusions. The results showed that BMI was positively associated with bronchial hyperreactivity in females. No significant correlation between BMI and bronchial hyperreactivity was found in males.