Balsenes daļēja rezekcija ļaundabīgu audzēju gadījumā

Abstract

Ievads: Ļaundabīgu balsenes audzēju incidence ar katru gadu pieaug un, lai veiksmīgi likvidētu audzēju un atjaunotu balsenes funkcijas, attīstās gan balsenes daļējas rezekcijas, gan tās rekonstrukcijas metodes. Ir nepieciešams izvērtēt līdz šim pielietotās metodes un salīdzināt to iznākumus ar citām iespējamajām metodēm. Pētnieciskā darba mērķis: Pētījuma mērķis ir apkopot un izanalizēt LOC pielietotās balsenes daļējo rezekciju metodes no 2008. – 2012. gadam un izvērtēt to efektivitāti, kā arī aprakstīt un salīdzināt ar pārējām iespējamajām balsenes daļējas rezekcijas metodēm. Materiāli: Pētījums ir retrospektīvs, tika atlasītas pacientu slimības vēstures ar diagnozi C32.0. RAKUS LOC arhīvā, kuriem tika veikta balsenes daļēja rezekcija laika posmā no 2008.- 2012. gadam. Rezultāti: Pētījumā tika analizētas 84 pacientu slimību vēstures, no kurām 81 bija vīriešiem un 3 sievietēm. Visbiežāk izmantotās balsenes rezekcijas metodes bija vertikāla laterāla balsenes rezekcija (46), hordektomija (16) un frontolaterāla balsenes rezekcija (16). Visbiežākā audzēja lokalizācija bija glottis (70,2%) vai glottis/subglottis (19%) rajonos un biežākais audzēja veids bija plakanšūnu karcinoma (85,7%) ar vidējas diferenciācijas pakāpi G2 (46,4%). Hordektomija tika veikta pie I un II stadijas T1 un T2 audzējiem. Pēc operācijas pacienti tika izrakstīti vidēji pēc 7,56 (SD ± 4,2) dienām, bez komplikāciju attīstības un piecu gadu bezrecidīva periods sasniedza 93,8%. Vertikāla balsenes rezekcija tika veikta pie II, III un IV stadijas T2 un T3 audzējiem. Pēcoperācijas periodā 26,1% pacientu attīstījās komplikācijas, pacienti tika izrakstīti vidēji 9,43 (SD ± 2,1) dienas pēc operācijas un laringostomu slēdza vidēji 11,13 (SD ± 5,7) mēnešus pēc operācijas., savukārt piecu gadu bezrecidīva periodu sasniedza 89,1% pacientu. Frontolaterālu rezekciju veica pie II stadijas T2 audzējiem. Pēcoperācijas periodā 18,7% gadījumu pacientiem attīstījās komplikācijas, pecienti tika izrakstīti vidēji 9,9 (SD ± 4,1) dienas pēc operācijas un laringostomu slēdza vidēji 14,5 mēnešus pēc operācijas. Piecu gadu bezrecidīva periods tika sasniegts 93,8% gadījumu. Statistiski ticama korelācija tika konstatēta starp operācijas veidu un audzēja stadiju (rs = 0,31; p = 0,004), T stadiju (rs = 0,341; p = 0,002), stacionēšanās laiku (rs = 0,36; p = 0,001). Tika konstatēta arī statistiski ticama asociācija adjuvantu staru terapijas ietekmei uz recidīvu biežumu atkarībā no operācijas veida (p = <0,05). Secinājumi: Balsenes daļēja rezekcija visbiežāk tiek veikta agrīniem balsenes ļaundabīgajiem audzējiem. Ja iespējams, ieteicams pielietot mazāka apjoma operācijas, jo tās samazina gan komplikāciju biežumu, gan stacionēšanās laiku. Audzēja masa un adjuvantu s

Introduction: The incidence of malignant laryngeal tumours is growing from year to year and consequently the methods of partial laryngeal resection and reconstruction are developing, allowing successful tumour eradication and laryngeal function reconstruction. Aim: The aim of the trial is to summarise and analyse the methods of partial laryngeal resection at Latvia Oncology Centre from 2008 to 2012 with focus to their efficacy as well as describe and compare the used methods with other possible partial resection methods. Methods: This is a retrospective trial. The data for the trial purposes were collected at the Riga East Hospital Latvia Oncology Centre Archive selecting the patients with diagnosis No C32.0 and partial laryngeal resection curried out from 2008 to 2012. Results: The medical data of 84 patients were analysed for the trial purposes, including 81 male and 2 female subjects. The most often methods used for the larynx resection were vertical lateral laryngeal resection (46), cordecthomy (16) and frontolateral laryngeal resection (16). The most often tumour localisation was glottis (70,2%) or glottis/subglottis (19%) region and most often tumour type was squamous cell carcinoma (85,7%) with medium degree of differentiation G2 (46,4%). Cordecthomy was performed for stage I and II tumours with T1 and T2. Patients without complications were discharged from the hospital in 7,56 (SD ± 4,2) days in average. The five-year recurrence free period was 93,8%. Vertical lateral laryngeal resection was performed for stage II, III and IV, tumours with T2 and T3. The number of patients with postsurgical complications was 26,1% with average discharge from the hospital in 9,43 (SD ± 2,1) days after surgery and closure of laryngostome in 11,13 (SD ± 5,7) months after surgery, however five-year recurrence free period reached 89,1% of patients. Frontolateral resection was performed for stage II T2 tumours. The number of patients with postsurgical complications was 18,7%, patients were discharged in 9,9 (SD ± 4,1) days after the surgery and laryngostome was closed in 14,5 months after the surgery in average. Five-year recurrence free period among these patients was 93,8%. The statistically significant correlation was observed between the surgery type and the tumour stage (rs = 0,31; p = 0,004), T stage (rs = 0,341; p = 0,002) and duration of the hospitalisation (rs = 0,36; p = 0,001). The statistically significant correlation was observed also regarding the impact of adjuvant radiotherapy to the recurrence frequency in relation to surgery type (p = <0,05). Conclusion: Partial laryngeal resection mostly is done in early laryngeal tumors. If possible, it is recomended to use method with smaller resection field, since it reduces the risk of complications and also hospitalization stay. In this research the tumor mass and adjuvant radiotherapy did not affect the frequency of reccurrence.