Starptautisko pārrunu procesa nozīme konfliktu risināšanā: Minskas Vienošanās un Minska II

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis ir identificēt stratēģijas un taktikas noteiktā starptautisko pārrunu procesa posmā, lai piemērotu to analīzi abu Minskas līgumu pārrunu procesam. Tādā veidā noskaidrot, kā atbilstoša teorētiskā modeļa izmantošana var ietekmēt miera līguma rezultātus un tā ieviešanu, lai nodrošinātu mieru un atrisinātu konfliktu. Darba teorētiskajā ietvarā tiek analizēta starptautisko pārrunu koncepta attīstība un galvenās koncepta definīcijas, lai attiecīgi izstrādātu teorētisko pārrunu četru posmu modeli. Par darba teorētisko pamatu galvenokārt tiek izmantoti Annas Duglasas, Lindas Patnemas, Pītera Valenstīna, Viljama Zartamana, Daniela Drukmana, Džona Odela un Roja Levicki darbi. Izstrādātais modelis tiek piemērots Minskas Vienošanās un Minskas II pārrunu norises analīzei, lai noskaidrotu galvenos iemeslus attiecīgajiem iznākumiem un vienošanos ieviešanas principiem. Bakalaura darbā tiek izvirzīta hipotēze, ka pārrunu procesa rezultātā ir iespējams panākt miera nodrošināšanu un konflikta atrisināšanu. Darba rezultātā hipotēze netika apstiprināta.

The main purpose of this bachelor research was to identify actions or tactics at a certain stage of the international negotiation process in order to apply analysis to the negotiation process of the two Minsk agreements. Clarification of their proper use can affect the outcome of the peace agreement and its implementation in order to ensure peace and resolve the conflict. The theoretical framework of this work includes the development of the concept of international negotiations and the definitions of the main concepts in order to develop the four-stage model according to theoretical discussions. The theoretical part is based on the studies of Ann Douglas, Linda Patnem, Peter Wallenstine, William Zartaman, Daniel Druckman, John Odell and Roy Lewicki. The developed model is applied to the analysis of the Minsk Agreement and the Minsk II negotiations, in order to find out the main reasons for the relevant results and the principles for the implementation of the agreements. The hypothesis states that the negotiation process can lead to peace building and conflict resolution. The hypothesis did not confirm during the research.