Klases audzinātāja darbība pusaudža pašaudzināšanas sekmēšanai

Abstract

Izstrādātajā promocijas darbā „Klases audzinātāja darbība pusaudža pašaudzināšanas sekmēšanā” pētīta aktuāla problēma – pusaudžu pašaudzināšana kā savas attīstības vadība. Promocijas darba teorētiskais komponents veidojās, analizējot 18., 19., 20.gs. Eiropas filozofu, pedagogu, psihologu darbus un audzināšanas praksi, atklājot sakarību starp audzināšanu un pašaudzināšanu, kura pārbaudīta eksperimentāli. Konstatējošais eksperiments deva iespēju izzināt sakarības pusaudžu fiziskajā un intelektuālajā attīstībā. Pētījumā izdevās noskaidrot, ka pastāv sakarība starp straujām svara un garuma izmaiņām un sekmēm mācībās. Sociometriskā aptauja un tās rezultāti deva iespēju grupēt pusaudžus absolūtajos līderos, līderu grupā, aktīvajos izpildītājos, pasīvajos līdzdalībniekos, atstumtajos. Atklājās, ka līderpozīcijas klasē ieņem pusaudži ar līdzsvarotu fizisko un intelektuālo attīstību. Lai formulētu sakarību, vajadzīgs ļoti liels pētījums, tāpēc var runāt tikai par sakarības pazīmēm. Konstatējošais eksperiments atklāja, ka, no vienas puses, pusaudži nepilnīgi apzinās savas attīstības saturu un līmeni un, no otras puses, ka skolotāji, īpaši klases audzinātāji, nepietiekami virza skolēnus sevis izzināšanai un mērķtiecīgai pašaudzināšanai, netiek nodrošināta audzināšanas darba pēctecība. Tas deva iespēju projektēt veidojošo eksperimentu divos posmos. Lai mainītu reālās audzināšanas praksi, pirmajam posmam tika izvirzīts mērķis – izveidot pusaudžu pašaudzināšanas programmu un uzsākt tās īstenošanu sadarbībā ar klases audzinātāju. Otrajam posmam tika izvirzīts mērķis – noskaidrot attieksmi pret sadarbību un organizēt sadarbības pilnveidošanu klases audzinātāja vadībā: pusaudzis – vecāki – skolotāji. Pašaudzināšanas satura pamatkomponente – attieksme pret sevi, citiem, mācībām - veidojas mijsakarībā ar pašaudzināšanas prasmēm. Attieksmju attīstība pusaudžiem ir tas vienojošais komponents, kas veselumā saista audzināšanu un pašaudzināšanu, jo audzināšanas darba rezultāts - ir pusaudža attieksmju, t.i., viņa vērtību sistēmas veidošanās. Skolai demokratizējoties, pusaudžu savstarpējā un pusaudžu - pieaugušo līdztiesīga, aktīva pedagoģiska sadarbība kļūst objektīvi nosacīta nepieciešamība, kurā audzināšana/pašaudzināšana ir vienots process; un sadarbība pusaudzis - pieaugušais pusaudzim kļūst par vērtību, ja audzināšanas/pašaudzināšanas rezultātā mainās attieksme pret sevi, citiem cilvēkiem, mācībām. Promocijas darba apjoms ir 181 lpp., analīzē izmantoti 186 avoti, kuri apkopoti literatūras sarakstā. Saturs ilustrēts 44 attēlos un 57 tabulās.

The elaborated promotion work „Class teacher’s action in promotion of teenager’s self-education” investigated very topical problem – self-education of teenagers as the management of one’s own development. The theoretical component of promotion work was created through the analysis of works of the 18th, 19th and 20th centuries European philosophers, pedagogues and psychologists and their educational practice, revealing the connections between education and self-education which was tested experimentally. Fixing experiment allowed recognize the connections between the intellectual and physical development. It was possible to clarify during the research that there exists connection between rapid weight and length changes and academic achievements. Sociometric inquiry and its results allowed to group teenagers: absolute leaders, group of leaders, active performers, passive participants, castaways. The leader positions in the class are occupied by the teenagers with balanced physical and intellectual development. There is the necessity in wider investigation in order to formulate the connections therefore we can speak only about the indications of connections. The fixing experiment revealed that, from one side, teenagers partially are conscious of their development content and level, and, from the other side, that teachers, especially class teachers, insufficiently direct the students to self-cognition and purposeful self-education. There is no succession of educational work. It allowed design the forming experiment in two stages. In order to change the real educational practice, the first stage target was the following – to create the self-educational program for teenagers and to start its realization in cooperation with class teacher. The second stage target – to clarify the attitude towards cooperation and organize the improvement of cooperation under the supervision of class teacher: teenager – parents – teachers. Basic component of self-educational content – attitudes to oneself, other, studies – is forming in inter-connection with self-educational skills. Development of attitudes for teenagers is uniting component which in the whole joins education and self-education, as the result is common – teenager attitudes, i.e., his values as the basic component of attitudes. As the school becomes more democratic, the mutual cooperation between teenagers and equal, active pedagogical cooperation between teenagers - adults becomes objective necessity where education/self-education is united process; and cooperation (Teenager - Adult) becomes a value for the teenager in self-education if as the result of education/selfeducation changes the attitude towards himself, other people and studies. The amount of promotion work is 181 pages, 186 sources summarized in the bibliography. The content includes 44 pictures and 57 tables.