Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu emocionālās atsaucības veicināšana rotaļās

Abstract

Bakalaura darba temats ir “Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu emocionālās atsaucības veicināšana rotaļās”. Darbs sastāv no divām daļām - teorētiskās un empīriskās. Kā pētījuma metodes tika izmantotas teorētiskās literatūras analīze, vērojums un praktiskais darbs ar bērniem. Pirmā daļa ir latviešu un ārzemju pedagogu un psihologu teorētisko atziņu apskate. Tiek izskatīts jautājums par emocionālās attīstības nozīmi cilvēka attīstībā, dotas termina “emocijas” definīcijas, aprakstīti emociju veidi un funkcijas, noskaidrotas bērna emocionālās vajadzības. Veicot šo izpēti autore balstījās uz latviešu pedagoģes A. Šponas, psihologu I. Kreišmanes, R.Valgeres un K. Gulbes, I.Puškareva atziņām, kā arī tika izmantoti krievu psihologa S. Rubinšteina un amerikāņu psihologa K. Izarda darbi. Īpaša uzmanība tika pievērsta termina emocionālā atsaucība skaidrojumam. Šeit tika izmantoti vairāku krievu autoru pētījumi. Tiek dots vecākā pirmsskolas vecuma bērnu raksturojums. Šajā izpētē, autore balstījās galvenokārt uz latviešu pedagogu un psihologu darbiem. Ļoti vērtīgas un interesantas šajā ziņā ir D. Lieģenieces, G. Svences, V. Golubinas un A. Ļublinskas atziņas. Tiek analizēta rotaļas būtība, tās īpašības, funkcijas un tiek piedāvātas vairāku autoru rotaļu klasifikācijas. Šeit vērtīgie informācijas avoti bija latviešu pedagogu D. Dzinteres, I. Stangaines, D. Lieģenieces un O. Svennes pētījumi, kā arī tika izmantotas ārzemju autoru atziņas. Otrā daļa ir veltīta autores praktisko darbību aprakstam. Darba ietvaros autore izvirzīja hipotēzi, kuru apstiprināt var ar pētījuma palīdzību. Pētījuma sākumā pēc konkrētiem kritērijiem tika izvērtēts bērnu sākotnējais emocionālās atsaucības līmenis. Tālāk ir aprakstītas konkrētas praktiskās darbības, kuras autore ir veikusi ar mērķi sekmēt mērķa grupas emocionālās atsaucības līmeņa attīstību. Pēc veiktām aktivitātēm bērnu emocionālās atsaucības līmenis tika izmērīts vēlreiz, izmantojot tos pašus vērtēšanas kritērijus. Vērtēšanas rezultāti ir apkopoti un salīdzināti un ļauj izdarīt konkrētus secinājumus. Autores izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies tikai daļēji, jo praktiskais darbs ar bērniem liecināja par to, ka efektīvs un iedarbīgs paņēmiens emocionālās atsaucības sekmēšanai ir tieši didaktiskās spēles – spēles ar konkrētu mērķi un uzdevumiem, kur pieaugušais kontrolē procesu no malas, vai pats tajā piedalās un virza to vajadzīgajā gultnē. Bakalaura darba apjoms: 86 lpp., ietver 14 attēlus, 5 tabulas, izmantoti 58 literatūras avoti, pievienoti 5 pielikumi. Atslēgas vārdi: emocionālā attīstība, emocionālā atsaucība, emocijas, pirmsskolēns, rotaļa, didaktiskās spēles

The title of this paper is “Playing as a Method of Encouraging Emotional Responsiveness of Pre-schoolers”. The paper consists of two parts – theoretical and empirical. The following methods were used during the research: analysis of theoretical literature, observation and practical activities with children from a target group. First part of this paper is a summary of theoretical reflections of Latvian and foreign teachers and psychologists regarding the following issues: the author addresses an issue of importance of emotional development, provides several definitions of the term “emotions” and explains their functions, clarifies emotional necessities of a child. Works of Latvian teacher A. Shpona and psychologists I. Pushkarev, I. Kreishmane, R. Valgere and K. Gulbe as well as theoretical findings of Russian psychologist S. Rubinshtein and American psychologist K. Izard helped in this research. The author continues with several definitions of a term emotional responsiveness. Works of different Russian authors were a good source of information on this topic. The author continues with description of pre-schoolers’ physical, psychical and social development. This research was based on works of Latvian teachers and psychologists D. Liegeniece, G. Svence, V. Golubina and A. Ļublinska. Further on the author provides analysis of essence of play, describes it’s functions and features and analyses several classifications of a play. Most valuable sources of information in this respect were works of Latvian teachers D. Dzintere, I. Stangaine, D. Liegeniece, O. Svenne, as well as findings of foreign authors. In the end of first part an issue of how emotional responsiveness is encouraged through playing process is addressed. The second part of the paper is devoted to the description of the author’s activities in order to prove a hypothesis stated. In the beginning of the research level of emotional responsiveness of the target group was measured according to certain criteria. The author continues with a description of concrete activities carried out with the target group. After practical activities the level of emotional responsiveness of the target group was measured once again, using the same criteria. Analysis of the results shows, that the author’s hypothesis is proved partly, as practical activities confirmed that one of the most efficient methods to encourage emotional responsiveness is didactic games – games with certain aim and tasks, taking place under teacher’s control. The paper consists of: 86 pages, including 14 pictures, 5 tables, and 5 appendices. 58 sources of information were used during this research. Key words: emotional development, emotional responsiveness, emotions, pre-schooler, play, didactic game