Trīsgadīgu bērnu dialogrunas pilnveide dienas ritumā

Abstract

Kvalifikācijas darbs izstrādāts par tematu „Trīsgadīgu bērnu dialogrunas pilnveide dienas ritumā”. Pētījuma aktualitāti pamatoja apstāklis, ka līdz ar pāreju uz jauno izglītības saturu, tiek izvirzītas jaunas prasības pret tādām bērna kompetencēm kā komunikatīvā, kas ietver dialoga veidošanu un sadarbību. Tai pat laikā dialogrunas attīstības jautājumi pirmsskolas pedagoģijā ir aplūkoti nepietiekami. Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski pētīt dialogrunas pilnveides iespējas trīsgadīgiem bērniem pirmsskolas organizētā dienas ritumā. Lai sasniegtu šo mērķi, darba teorētiskajā daļā, balstoties uz tādu pedagogu pētījumiem kā N. Andiema (2016), S. Gardners (2016), AJ. Kopilova (Копылова, 2011), :, I. Stangaine (2007, 2013, 2014), A. Tauriņa (2010, 2016), , L. Petrenko (Петренко, 2017) u.c., ka arī uz tādu psihologu atziņām kā S. Brennana (2010), L. Butler (2014), I. Freimane (2016), S. Vorda (2018), Ļ. Vigotskis (1999, 2002); J. Kolominskis (Коломинский, 2004), T. Plotņikova (Плотникова, 2016) u.c., analizēts dialogrunas jēdziens, izdalot atsevišķus komponentus, kas ir jāapgūst pirmsskolas vecumā, lai varētu pilnvērtīgi iesaistīties komunikācijā. Vadoties pēc šiem komponentiem darba autore izstrādā kritērijus dialogrunas vērtēšanai trīsgadīgiem bērniem. Tāpat teorētiskajā daļā raksturos trīsgasdīgu bērnu vecumposms un dialogrunas pilnveidošanas iespējas pirmsskolas pedagoģiskajā procesā. Dotās atziņas tiek pārbaudītas empīriskā pētījumā. Empīriskajā pētījumā piedalās 14 trīsgadīgi bērni ar atšķirīgu runas attīstības līmeni. Darba autore atklāj, ka iespējams sekmīgi pilnveidot bērnu dialogrunu ikdienas pedagoģiskajā procesā, lielu uzmanību pievēršot gan sarunām ar bērniem, gan dodot īpašus uzdevumus, piemēram, uzdod jautājumu, gan arī plaši piedāvājot daudzveidīgas rotaļas pāros un apakšgrupās, kas paredz veidot dialogus savā starpā. Sasniegtie rezultāti ļauj apstiprināt sākotnēji izvirzīto hipotēzi – ikdienas pedagoģiskajā procesā vadot daudzveidīgus dialogus, kuros bērni tiek stimulēti uzdot jautājumus un izteikt savu viedokli, kā arī regulāri piedāvājot sižetiskās rotaļas un dramatizācijas rotaļas, ir iespēja veiksmīgi pilnveidot trīsgadīgu bērnu dialogrunas prasmes. Noslēgumā izstrādāti ieteikumi pirmsskolas skolotājiem dialogrunas pilnveidei trīsgadīgiem bērniem pirmsskolas organizētā dienas ritumā. Kvalifikācijas darbs satur: 49 lpp., 5 att., 5 tabulas, izmantoti 58 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: dialogruna, trīsgadīgi bērni, pirmsskolas pedagoģiskais process, dienas rituma organizācija.

The qualification paper is devoted to the topic “Improvement of the three-year-child dialogue in the rhythm of the day”. The topicality of the research was based on the fact that along with the transition to the new educational content, new demands are placed on the child's competences such as communicative, which include dialogue and cooperation. At the same time, the issues of dialogue development in pre-school pedagogy are not sufficiently addressed. The aim of the study is to theoretically and practically study the possibilities of developing a dialog for three-year-old children at a pre-school day. To achieve this goal, the theoretical part of the work, based on the research of teachers such as N. Andiema (2016), S. Gardners (2016), AJ. Kopilova (Копылова, 2011),:, I. Stangaine (2007, 2013, 2014), A. Taurina (2010, 2016), L. Petrenko (Петренко, 2017), etc., as well as to the knowledge of psychologists like S. Brennan (2010), L. Butler (2014), I. Freimane (2016), S. Vorda (2018), L. Vigotsky (1999, 2002); J. Kolominski (2004), T. Plotnikov (Плотникова, 2016), etc., analyze the concept of dialogue by separating certain components that need to be mastered in pre-school age to be fully involved in communication. Based on these components, the author develops criteria for evaluating a dialog for three-year-olds. Likewise, the theoretical part will be characterized by the age of three-year-olds and the opportunities for improving dialogue in the pre-school pedagogical process. The findings are tested in an empirical study. There are 14 three-year-olds with different levels of speech development in the empirical study. The author of the thesis reveals that it is possible to successfully improve the children's dialogue in the daily pedagogical process, paying great attention to both negotiating with children and giving specific tasks, such as asking questions, as well as offering a wide variety of games in pairs and subgroups, which aim to form dialogues among themselves. The results achieved confirm the initial hypothesis that, through the multidisciplinary dialogues in which children are encouraged to ask questions and express their opinions, as well as the regular play of drama and drama, there is an opportunity to successfully develop a three-year-old dialogue. In conclusion, recommendations for pre-school teachers to develop a dialogue for three-year-old children at a pre-school day rhythm have been developed.