Dienasgrāmatas metode darba stresa mazināšanai

Abstract

Šī maģistra darba mērķis bija apkopojot līdz šim izpētīto informāciju par uztverto stresu, stresu darbā, un par dienasgrāmatas metodi, tās dažādību un izmantošanu, kā arī apkopojot informāciju par šo konstruktu saistībām, realizēt kvantitatīvu salīdzinošu pētījumu ar eksperimentālu dizainu, lai noskaidrotu vai dienasgrāmatas metode ir efektīva, lai mazinātu stresu darbā; vai strukturēta dienasgrāmata ir efetkīvāka par nestrukturētu dienasgrāmatas formātu, kā arī kādi ir biežāk identificētie stresori darba vidē. Pētījumā piedalījās 95 respondenti (eksperimentālā grupa, kura pildīja strukturētu dienasgrāmatu n=30, eksperimentālā grupa, kura pildīja brīvas formas dienasgrāmatu n=32, kontroles grupa n=33) vecumā no 20 līdz 61 gadam. Eksperimentālo grupu dalībnieki 5 nedēļas pēc kārtas, reizi nedēļā pildīja dienasgrāmatu (atkarībā no grupas- strukturētu vai nestrukturētu dienasgrāmatu), kur dalībnieki aprakstīja spilgtākos notikumus, kas piedzīvoti darba vidē, savukārt kontroles grupa dienasgrāmatu nepildīja. Visās trīs grupās tika veikti uztvertā stresa un darba stresoru mērījumi pētījuma sākumā un beigās. Izmantotais instrumentārijs – Uztvertā stresa skalas aptauja, Darba stresoru skalas aptauja un strukturēta/nestrukturēta dienasgrāmata. Pētījuma rezutāti atklāj, ka nav vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām uztvertā stresa un darba stresoru rādītājos pēc 7 nedēļu ilgas dalības pētījumā. Kā arī, nav vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp pirmo un otro mērījumu grupu ietvaros uztvertā stresa un darba stresoru rādītājos. Šādi rezultāti norāda, ka šajā pētījumā dienasgrāmta nav bijusi efektīva metode, lai mazinātu stresu darbā, taču tā ir bijusi efektīva metode, lai iegūtu informaciju par biežāk identificētajiem stresa faktoriem darbā un tehnikām, kas izmantotas, lai mazinātu uztverto paaugstināto stresu. Atslēgas vārdi: uztvertais stress, darba stress, darba stresori strukturēta dienasgrāmata, nestrukturēta dienasgrāmata.

The aim of this Master's thesis was to summarize the information on perceived stress, stress at the workplace, and the diary method, its diversity and usage, as well as to gather information about connection between these constructs, to conduct a quantitative comparative study with experimental design to find out whether the diary method is effective in reducing stress at work; whether a structured diary is more effective than an unstructured diary format, as well as the most frequently identified stressors in the work environment. 95 respondents participated in the study (experimental group, which performed a structured diary n = 30, experimental group, which performed a free form diary n = 32, control group n = 33) at age from 20 to 61 years. The participants of the experimental groups performed a diary (weekly, depending on the group-structured or unstructured diary), for 5 weeks, where the participants described the most striking events in the work environment, while the control group did not fill the diary. In all three groups, the perceived stress and work stress were measured at the beginning and at the end of the study. Instruments used was Survey of the perceived stress scale, Survey of the Work Stress Scale and Structured / Unstructured Diary. The results of the study reveal that there are no statistically significant differences between groups in the perceived stress and work stress indicators after 7 weeks of participation in the study. Also, there are no statistically significant differences between the first and second measurement within groups in the perceived stress and work stress indicators. Such results indicate that in this study the diary has not been an effective method for reducing stress at work, but it has been an effective method for obtaining information on the most frequently identified stress factors at work and the techniques used to reduce perceived increased stress. Keywords: perceived stress, work stress, stress factors at work, structured diary, unstructured diary.