Plastmasas atkritumu pārstrāde un tās nodrošināšana Latvijā

Abstract

Maģistra darbā „Plastmasas atkritumu pārstrāde un tās nodrošināšana Latvijā” tika analizēta plastmasas atkritumu apsaimniekošana Latvijā, tās uzdevumi Eiropas Savienībā kontekstā, kā arī atkritumu gala statusa prasības plastmasas atkritumiem. Analizējot valsts polimēru atkritumu pārstrādes nosacījumus, tika salīdzinātas Eiropas Savienības prasības to pārstrādei un praktiskās iespējas. Darba autore praksē apmeklēja PET pārstrādes rūpnīcu PET Baltija Jelgavā un sadzīves atkritumu šķirošanas staciju un poligonu „Brašķi” Līvbērzes pagastā. Tika analizēta atkritumu savākšana Latvijā un to ievešana no ārzemēm. Tika konstatētas pašreizējās problēmas un piedāvāti risinājumi. Latvijā plastmasas atkritumus pamatā pārstrādā PET Baltija - PET pudeles un Nordic Plast - plēves un dažādus polimērus (Eco Baltia 2014). Pēc uzņēmumu apmeklēšanas, darbā tika apspriests un ierosināts, balstoties uz iegūtajām zināšanām un Eiropas Savienības praksi, kādus polimēru veidus vēl būtu iespējams otrreizēji pārstrādāt Latvijā un kādu ietekmi tas atstās uz vidi un ekonomiku. Izdarīti secinājumi, kas balstās uz veiktajiem mērījumiem, praktisko pārstrādes tehnoloģiju iepazīšanu. Maģistra darbā tika aplūkoti un analizēti ārzemju piemēri par atkritumu savākšanu un šķirošanu un ierosināts, kādus uzlabojumus atkritumu saimniecībā varētu ieviest Latvijā. Viens no būtiskajiem jautājumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu plastmasu pārstrādi ir plastmasas atkritumu savākšana un pāršķirošana pa to veidiem. Maģistra darbā tika noteikti mājsaimniecībā radīto atkritumu veidi un aplūkots, cik viena mājsaimniecība, kādus plastmasas iepakojuma atkritumus konkrētā laika posmā rada un kādi polimēru veidi ir visizplatītākie. Katra plastmasas veida daudzums tika noteikts tos atšķirojot un nosverot. Darbā tika analizēts pamatā plastmasas iepakojums, kas veido lielāko daļu no ikdienas plastmasu atkritumiem. Plastmasas iepakojumi sastāv no šādiem polimēru veidiem un marķējumiem - polietilēntereftalāts - PET 1, augsta bīvuma polietilēns - HDPE 2, polivinihlorīds - PVC 3, zema blīvuma polietilēns - LDPE 4, polipropilēns - PP 5, polistirols - PS 6 un citiem polimēriem – 7 (Plastmasa 2009). Latvijā pamatā pārstrādā PET un PE. Nelielu daudzumu PP un PS. Tai pašā laikā iedzīvotāji rada šādus plastmasas iepakojuma atkritumu veidus un to daudzumus: PET – 35.65%, HDPE – 12.17%, PVC – 0.09%, LDPE – 10.34%, PP – 24.24%, PS – 5.05%, cits – 12.47% (mājsaimniecībās divu nedēļu laikā). Turpretī PET – 27.98%, HDPE – 0.56%, PVC – 0.00%, LDPE – 31.80%, PP – 13.48%, PS – 0.00%, cits – 3.37%, kā arī 22.81% plastmasas, kuras nav iespējams noteikt (no sadzīves atkritumiem atšķirotie plastmasas atkritumi šķirošanas stacijā un poligonā „Brašķi”). Līdz ar to ir jāsabalansē arī pārstrāde, kas jo būtiskāk ir pēc tam, kad Ķīna un Indija vairs nepieņem plastmasas atkritumus. Atslēgas vārdi : plastmasas, gala produkts, apsaimniekošana, izejvielu pārstrāde

The master’s thesis “Plastic Waste Recycling and the Provision Thereof in Latvia” analyses plastic waste management in Latvia, the aims thereof on the scale of the European Union, as well as the final status requirements for plastic waste. By carrying out the analysis of national guidelines for polymer waste recycling, the author has compared EU recycling requirements with the practical possibilities of recycling. During the research, the author visited the PET recycling company “PET Baltija” in Jelgava and the municipal waste sorting station and polygon “Brašķi” in Līvbērze Parish. The author analysed the process of waste collection in Latvia, as well as the import of waste from abroad, thus identifying currently existing problems and offering solutions. In Latvia, plastic waste is mainly recycled by “PET Baltija” who work with PET bottles and by “Nordic Plast” who work with film and various polymers (Eco Baltia 2014). Having visited waste recycling companies, as well as having studied the industry and inspected the best EU practices, the author has analysed and suggested what type of polymers could be additionally recycled in Latvia and what type of impact the changes would have on the environment and the economy. The paper comprises conclusions that are based on specific measurements and the examination of practical recycling technologies. The master’s thesis includes an overview and analysis of waste collection and sorting examples from abroad, as well as suggestions for waste management improvements in Latvia. One of the main points for ensuring quality plastic recycling is the sorting of plastic waste by type after the collection thereof. The paper identifies various types of household waste and inspects what type of plastic waste and in what amount a household generates over a specific period of time, also establishing what type of polymers are the most common ones. The quantity of each type of plastic was determined by sorting and weighing. The master’s thesis includes an analysis of plastic packaging that forms the largest part of plastic waste on a daily basis. Plastic packaging consists of the following types of polymers and marking: polyethylene terephthalate – PET 1; high-density polyethylene – HDPE 2; polyvinyl chloride – PVC 3; low-density polyethylene – LDPE 4; polypropylene – PP 5; polystyrene – PS 6; and other polymers – 7 (Plastmasa 2009). In Latvia, mainly PET and PE is recycled, as well as a small amount of PP and PS. At the same time, the population produces the following types of plastic waste in the respective amounts: PET – 35.65%, HDPE – 12.17%, PVC – 0.09%, LDPE – 10.34%, PP – 24.24%, PS – 5.05%, other – 12.47% (in households over a span of two weeks). In contrast, the waste sorting station and polygon “Brašķi” sorts the following amount of plastic waste from municipal waste: PET – 27.98%, HDPE – 0.56%, PVC – 0.00%, LDPE – 31.80%, PP – 13.48%, PS – 0.00%, other – 3.37%, as well as 22.81% of plastic that is unidentifiabl