EU-TIRADS salīdzinājums ar Latvijā izmantoto modificēto TIRAD sistēmu vairogdziedzera mezglu malignitātes riska novērtēšanai

Abstract

TIRADS ir vairogdziedzera mezglu malignitātes riska novērtēšanas sistēma, kuras galvenie mērķi ir atvieglot endokrinologu un radiologu – diagnostu darbu, palīdzot atlasīt pacientus tālākai vairogdziedzera mezglu punkcijas biopsijas veikšanai, kas mūsdienās ir objektīvākā metode varogdziedzera mezglu malignitātes apstiprināšanai. Pastāv vairāki TIRADS modeļi, no kurām Latvijā tika izmantota 2011.gada modificēta sistēma. Pētījuma mērķis bija noskaidrot un salīdzināt galvenās atšķirības starp vairogdziedzera US klašu interpretāciju, kā arī malignitātes riska atšķirības Eiropā un Latvijā izmantotajās TIRAD sistēmās. Petījuma gaitā tika izvirzīta hipotēze, ka vairogdziedzera mezgliem, kuri lokalizējās vairogdziedzera augšējā trešdaļā piemīt lielāks malignitātes risks. Materiāli un metodes: Tika veikts prospektīvs pētījums, analizējot 96 pacientu vairogdziedzera US un vairogdziedzera mezglu punkcijas biopsijas rezultātus no SIA „Veselības centrs 4” un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas. Statistiskai datu analīzei tika izmantota IBM SPSS programmas 22.0 versija un MS Excel 2010 programma. Nozīmīgākie rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 102 vairogdziedzera mezglu punkcijas biopsijas rezultāti no 96 pacientiem – 83 sievietēm (86.5%) un 13 vīriešiem (13.5%). Citoloģisko slēdzienu rezultāti 13.73% gadījumos bija neinformatīvi (n=14), 15.68% aizdomīgi (n=16), 65.69% benigni (n=67). Savukārt, malignitāte tika apstiprināta 4.9% gadījumos (n=5), un bija raksturīga tikai sievietēm. Malignitātes riska sadalījums starp vairogdziedzera mezglu lokalizācijas līmeņiem bija sekojošs: augšējā, apakšējā trešdaļa un isthmus daļa – 11.1%; vidējā trešdaļa – 0%; visa daiva – 5.6%. K–TIRADS 3, 3/4A klasēs malignitātes risks bija 0%; 4A – 20%, 4B – 50% un 4C – 25% (p<0.001). EU–TIRADS 2, 3, 4, 4/5 klasēs malignitātes risks bija 0%, bet 5.klasē – 25% (p=0.007). Vairogdziedzera mezgliem, kas tika klasificēti pēc K–TIRADS 4A, 4B un 4C – jutīgums, specifitāte, PPV, NPV un precizitāte attiecīgi bija 33.3%, 95.5%, 31.7% , 95% un 89.25%. Tomēr mezgliem, kas tika klasificēti pēc EU–TIRADS 5, rezultāti bija 100%, 77.6%, 25%, 100% un 79.17%. Secinājumi: K–TIRADS un EU–TIRADS pēc iekļautiem ultrasonogrāfiskiem parametriem ir ļoti līdzīgas (p<0.001). EU–TIRADS raksturīgs augstāks jutīgums un NPV, kas sastāda attiecīgi 100%. Tomēr K–TIRADS ir precīzāka, salīdzinot ar EU–TIRADS, balstoties uz kopējās precizitātes aprēķinu rezultātiem – 89.25% pret 79.17%. Vairogdziedzera mezgliem, kuri lokalizējas augšējā daivas trešdaļā, ir vienāds malignitātes risks ar mezgliem, kuri lokalizējas apakšējā trešdaļā un isthmus daļā – 11.1%.

TIRADS is the assessment of thyroid nodules malignancy risk. The targets of the system are to facilitate endocrinologist and diagnostic radiologist work, helping to select patients for further FNA biopsy, which nowadays is the most objective method for confirming malignancy of thyroid nodules. There are several TIRADS models, but in Latvia is used modified (2011) TIRAD system. The aim of the research was to identify and compare the main differences between the interpretations of the thyroid ultrasonography classes, as well as the differences in the risk of malignancy in the TIRAD systems used in Europe and Latvia. During the research it was suggested that the nodules, which are located in the upper third of the thyroid gland have a higher risk of malignancy. Materials and methods: A prospective study was performed, analyzing the results of thyroid US and thyroid FNA biopsy of 96 patients from outpatient clinic "Veselības centrs 4" and Pauls Stradiņš Clinical University Hospital. For statistical data analysis, were used IBM SPSS 22.0 and MS Excel 2010 software. The most important results: A study included 102 results of thyroid nodules FNA biopsies from 96 patients – 83 women (86.5%) and 13 men (13.5%). The results of cytological findings were non-informative in 13.73% cases (n = 14), 15.68% suspicious (n = 16), 65.69% benign (n = 67). In turn, malignancy was confirmed in 4.9% cases (n=5) and was specific only to women. The distribution of malignancy risk between the levels of localisation of thyroid nodules was: upper, lower third and isthmus part – 11.1%; middle third – 0%; whole lobe – 5.6%. K–TIRADS 3, 3 / 4A grades had a 0% risk of malignancy; 4A – 20%, 4B – 50% and 4C - 25% (p <0.001). EU–TIRADS 2, 3, 4, 4/5 grades had a 0% risk of malignancy and grade 5 – 25% (p = 0.007). Thyroid nodules classified as K–TIRADS 4A, 4B and 4C – sensitivity, specificity, PPV, NPV and accuracy respectively were 33.3%, 95.5%, 31.7%, 95% and 89.25%. However, for nodules classified by EU–TIRADS 5, the results respectively were 100%, 77.6%, 25%, 100% and 79.17%. Conclusions: K–TIRADS and EU–TIRADS are very similar according to the included ultrasonographic parameters (p <0.001). EU–TIRADS is characterized by higher sensitivity and NPV, which are 100% respectively. Therefore, K–TIRADS is more accurate than EU–TIRADS based on the results in accuracy tests – 89.25% versus 79.17%. Thyroid nodules located in the upper third of the lobe, have the same risk of malignancy as nodules located in the lower third and in the isthmus part of the lobe – 11.1%.