Pirmreizējas sirds ritma izmaiņas pacientiem pēc atvērtās sirds operācijas

Abstract

Pēcoperācijas ātriju fibrilācija (POĀF) ir biežākā komplikācija pacientiem, kuriem veikta operācija uz atvērtas sirds. Kā rezultātā tā ietekmē morbiditāti, mortalitāti, kā arī palielina finansiālas izmaksas. Pētījuma mērķis ir uzzināt vai ir korelācija starp veiktiem pirms operācijas standarta izmeklējuma rezultātiem un pēcoperācijas ātriju fibrilāciju. Jo nosakot augsta riska pacientu var uzsākt preventīvu ārstēšanu. Materiāli un metodes: retrospektīvs pētījums, kur tika iekļauti pacienti, kam veikta sirds operācija ar sternotomijas pieeju, kuriem pirms operācijas bija sīnusa ritms n = 111. 39 pacienti netika iekļauti pētījumā, jo pirms operācijas bija ātriju fibrilācija vai anamnēzē ātriju fibrilācijas epizode, kā arī pacienti ar implantētu kardiostimulatoru. Datu apstrādes pielietotās metodes aprakstošā statistika: mediāna un starpkvartiļu apgabals (IQR), novērojumu skaits, relatīvais biežums. Datu normālā sadalījuma pārbaudei Šapiro – Vilka tests. Mainīgo ietekmes noteikšanai uz bināro mainīgo vienfaktoru loģistiskā regresija, vairākfaktoru loģistiskā regresija. Divu kategoriālu mainīgo saistībai Hī-kvadrāta tests, Fišera tiešais tests. Divu neatkarīgu grupu salīdzināšanai Manna – Vitnija U tests. Visiem izmantotajiem statistikas testiem tika izvēlēts būtiskuma līmenis p<0,05 Rezultāti: Pēcoperācijas ātriju fibrilācija bija sastopama 46 (41%) personām – 25 vīriešiem un 21 sievietēm.. Pacientiem ar pēcoperācijas ātriju fibrilāciju hospitalizācijas ilgums (Me = 11) bija ilgāks nekā pacientiem bez POĀF (Me = 10), U = 930,5, p<0,001. Mākslīgās asinsrites laiks (Me = 97 min) bija ilgāks nekā pacientiem bez POĀF (Me = 85 min), U = 1151,5, p=0,040. Sirds vadīšanas traucējumi ir neatkarīgs prognostiskais faktors pēcoperācijas ātriju fibrilācijas notikumam (odds ratio [OR], 3,860; 95% confidence interval [CI], 1,684 - 9,145; p = 0.002). B-tipa nātrijurētiskā peptīda pieagums par vienu vienību, palielina pēcoperācijas ātriju fibrilācijas risku 1,002 reizes (p=0,010). Secinājumi: pētījumā tiek pierādīts, ka pirmsoperācijas atrioventrikulāras blokādes un/vai Hisa kūlīša blokādes ir neatkarīgs prognostiskais faktors pēcoperācijas ātriju fibrilācijas notikumam. Paugstināts B tipa nātrijurētiskā peptīda līmenis asinīs neatkarīgs prognostiskais faktors POĀF notikumam.

Postoperative atrial fibrillation is the most common complication in patients undergoing open heart surgery. As a result, it affects morbidity, mortality, and increases financial costs. The aim of the study is to find out is there a correlation between the results of a pre-surgery standard examination and postoperative atrial fibrillation. Because setting a high-risk patient can start preventive treatment. Materials and Methods: A retrospective study involving patients undergoing heart surgery with sternotomy who had pre-operative sinus rhythm n = 111. 39 patients were excluded from the study because of pre-operative atrial fibrillation or a history of atrial fibrillation; patients with an implanted cardiac pacemaker. Descriptive statistics of the methods used for data processing: median and interquartile area (IQR), number of observations, relative frequency. To test the normal distribution of data, the Shapiro - Wilk test. To determine the influence of variables on binary variables, univariate logistic regression, multivariate logistic regression. For the relationship between the two categorical variables, the Chi-square test, Fisher's direct test. Two independent groups for comparing Mann - Whitney U test. The significance level p <0.05 was chosen for all statistical tests. Results: Postoperative atrial fibrillation occurred in 46 (41%) subjects - 25 males and 21 females. In patients with postoperative atrial fibrillation, hospitalization duration (Me = 11) was longer than in patients without POAF (Me = 10), U = 930.5, p<0.001. The time of cardiopulmonary bypass duration (Me = 97 min) was longer than that of patients without POAF (Me = 85 min), U = 1151.5, p=0.040. Cardiac conduction disorder is an independent prognostic factor for postoperative atrial fibrillation (odds ratio [OR], 3,860; 95% confidence interval [CI], 1,684 - 9,145; p = 0.002). Increase of B-type natriuretic peptide by one unit increases the risk of post-operative atrial fibrillation by 1.002 (p = 0.010). Conclusions: The study demonstrates that pre-operative atrioventricular blockade and/or bundle branch block is an independent prognostic factor for postoperative atrial fibrillation event. Increased levels of B-type natriuretic peptide in the blood are an independent prognostic factor for the POAF.