Ģimenes ārsta otrās māsas programmas iespējas mazināt nelietderīgus neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukumus un slimnīcu uzņemšanas nodaļu apmeklējumus

Abstract

Maģistra darbā ir pētīta tēma “Ģimenes ārsta otrās māsas programmas iespējas mazināt nelietderīgus neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukumus un slimnīcu uzņemšanas nodaļu apmeklējumus”. Ģimenes ārstu otrās māsas programma Latvijā ir ieviesta, lai uzlabotu primārās veselības aprūpes (PVA) sistēmu. Mērķis ir veicināt iedzīvotāju veselību un apmierināt sabiedrības vajadzības. Papildus finansējums tiek nodrošināts, lai otrā māsa tiktu piesaistīta tām ģimenes ārsta praksēm, kurās pacientu skaits ir lielāks par 1800. Daudzās valstīs (arī Latvijā) tiek novērots, ka cilvēki aizvien biežāk tā vietā lai saņemtu palīdzību pie sava ģimenes ārsta, izvēlās to saņemt neatliekamās palīdzības medicīniskās (NMP) struktūrās, slimnīcu NMP nodaļās vai izsauc neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD). Tas tiek saistīta gan ar ģimenes ārsta prakses ierobežotu pieejamību, gan arī ar nepietiekamu preventīvo to pacientu aprūpi, kuriem ir paredzami augsti šādi rīcības riski. Darbā ir veikts pētījums par ģimenes ārsta otrās māsas programmas ietekmi uz NMPD izsaukumiem un slimnīcu uzņemšanas nodaļu apmeklējumiem Latvijā. Pētījums ir veikts retrospektīvi pamatojoties uz apvienotiem Latvijas nacionālā veselības dienesta datiem un atsevišķu slimību reģistriem. Tika analizēti iedzīvotāji pa vecuma grupām, t.sk. tie, kuri noteiktā laika posmā ir izmantojuši neatliekamās medicīnas palīdzības (NMP) resursus, bez tālākas hospitalizācijas nepieciešamības, tika analizētas ārsta prakses un pacientu grupu raksturojoši atsevišķi parametri. Tādā veidā tika noskaidrots, vai tādi faktori kā ārsta prakses lielums, otrās māsas esamība, ietekmē tajā reģistrēto iedzīvotāju vajadzību izmantot NMP resursus. Darba mērķis ir noskaidrot - 1) problēmas apjomu un iespējas to mazināt, uzlabojot pieejamību māsas pakalpojumam ģimenes ārsta praksē; 2) vai NMPD izsaukumi un slimnīcu NMP uzņemšanas nodaļu apmeklējumi, kas nav saistīti ar tālāku hospitalizāciju, ir saistīti ar ģimenes ārsta prakses lielumu un otrās māsas nodarbināšanu ģimenes ārsta praksē. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika veikts literatūras apskats par PVA sistēmisko lomu, ierobežoto NMP resursu efektīvu izmantošanu veselības aprūpē, māsas lomu ģimenes ārsta praksē, ģimenes ārsta otrās māsas programmu. Pētījumā ir secināts, ka otrās māsas programma tiek izmantota nepilnīgi. Atslēgvārdi: primāra veselības aprūpe, otrās māsas programma, nelietderīgi neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukumi (NMPD), slimnīcu uzņemšanas nodaļu nepamatoti apmeklējumi, māsas loma primārajā veselības aprūpē.

The theme “The possibilities of a general practitioner's second nurse program to reduce unnecessary emergency medical assistance and visits to hospital admissions departments” has been studied in the master's thesis. The second-nurse program is established to improve the primary health-care system. The purpose for it is to improve health of citizens and to satisfy public needs. The additional finance is provided for the second nurse attraction for general practitioner where the number of patients is more than 1800. It is observed in many countries (also in Latvia) that people often, instead of receiving help from their general practitioner, choose to receive it from emergency medical assistance structures, hospital admission departments or call for an emergency medical assistance. It is connected both with limited accessibility for general practitioners and also not sufficient preventive care for those patients that have already prescribed for high risk on such actions. The study on the second nurse program impact on unnecessary emergency medical assistance calls and visits to hospital addition departments in Latvia has been carried out in the thesis. The study has been carried out based on consolidated Latvian Health Settlement data and separate disease registries. The analyses have been made on population age groups, including those who have used emergency resources for a given period of time without a need of further hospitalization, doctor practices were analyzed for individual parameters and patient groups characteristics. In this way, it was clarified whether factors such as the size of the doctor's practice, the presence of the second nurse, had an impact on the need of the registered population to use emergency resources. The aim of the study is to find out - 1) the extent of the problem and the possibilities to reduce it by improving access to the nursing service in the practice of a general practitioner; 2) or, the emergency medical assistance and visits to hospital emergency hospital departments, which are not related to further hospitalization, are related to the size of the practice of a general practitioner and the employment of a second nurse in the practice of a general practitioner. In order to reach the target of the study a literature survey was carried out on primary healthcare systemic role, also on limited emergency medical assistance resource effective usage in health care, a nurse role in a general practitioner practice, and on the general practitioner the second nurse program. The study concludes that the second-nurse program is being used incompletely. Keywords: primary health care, second-nurse program, avoidable emergency service calls, unjustified visits to hospital admissions departments, the role of nurse in primary health care.