Emociju regulācijas saistība ar psiholoģisko labklājību
Author
Bula, Egita
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Gaitniece-Putāne, Anda
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistības starp emociju regulāciju un psiholoģisko labklājību pieaugušajiem, kā arī noskaidrot, vai pastāv dzimumatšķirības emociju regulācijā un psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem. Pētījumā piedalījās 169 respondenti – 52 vīrieši un 117 sievietes – no 18 līdz 70 gadu vecumam. Vidējais respondentu vecums ir 29, 40 gadi, visbiežāk esošais respondentu vecums ir 26 gadi. Lai noteiktu, kura stratēģijas izmantošana emociju regulēšanai respondentam ir raksturīgāka tiks izmantota Emociju regulācijas aptauja (ERQ – Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003), kuru Latvijā adaptējuši Emīls Ūdris un Edmunds Vanags 2017. gadā. Lai noteiktu psiholoģiskās labklājības līmeni tiks izmantota Riffas psiholoģiskās labklājības aptauja (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989), kuru Latvijā adaptējušas S. Voitkāne un S. Miezīte 2002. gadā. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka nepastāv statistiski nozīmīgas saistības starp kognitīvo pārvērtēšanu un psiholoģisko labklājību pieaugušajiem, savukārt, pastāv statistiski nozīmīgas (negatīvas) saistības starp izpausmju apspiešanu un psiholoģisko labklājību pieaugušajiem. Rezultāti rāda, ka nav vērojamas dzimumatšķirības emociju regulācijā un psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem. Atslēgas vārdi: pieaugušie, vīrieši, sievietes, emociju regulācija, psiholoģiskā labklājība. The aim of this research is to fing out wether there is a relationship between emotion regulation and psychological well-being in adults, also to find out if there is gender differences in emotion regulation and psychological well being in adults. In research participated 169 respondents – 52 man and 117 women – in the age of 18 to 70. The mean age of respondents is 29,40 years and the most common age of respondents is 26 years. To find out which emotion regulation strategy is the most typically used by a respondent there will be used ERQ – Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003, adapted by Emīls Ūdris & Edmunds Vanags in 2017. And to mesure a level of psychological well-being there will be used Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989, adapted by S. Voitkāne & S. Miezīte in 2002. The results of this research show that there is no significant correlations between cognitive reappraisal and psychological well-being, there is significant (negative) correlation between expressive suppression and psychological well-being. Results show that there isn’t significant gender differences in emotion regulation and psychological well-being. Key words: adults, men, women, emotion regulation, psychological well-being.