Maskulinitāte mūsdienu Latvijas vīriešu autoru dzejā

Abstract

Maģistra darbā tiek pētīta pēdējo desmit gadu (2008–2018) publicētā vīriešu autoru dzeja, ko sarakstījuši autori vecumā no 30–40 gadiem (1979.–1988. gada paaudze), ar nolūku izpētīt to, kādos veidos tiek atainota maskulinitāte šajā mākslas formā, kā šie atainojumi atšķiras gan viena autora daiļrades ietvaros, gan arī starp dažādu autoru darbiem un kā maskulinitātes atveide ir attīstījusies šajā laika ietvarā. Maģistra darbs ir iecerēts kā teorētisks un praktisks ievads maskulinitātes pētīšanai dzejā, kas līdz šim ir tikusi atstāta novārtā, salīdzinot ar femīno aspektu pētīšanu. Pētījumā tiek secināts, ka attiecīgi konkrēta hegemonija un dzimumlomas var visizteiktāk parādīties attiecībā uz sieviešu atainojumu un secīgi arī attiecībām, tomēr vīriešu tēlu un arī „liriskā es" kontekstā minētie kritēji un atribūti tiek pārvērtēti, kritizēti un dekonstruēti.

This Master’s thesis looks at poetry written by male authors within the last 10 years (2008–2018), written by authors 30 to 40 years of age (born form 1979 until 1988). The aim is to research how masculinity is expressed in this art form, how these representations vary between the works of a single author and multiple poets and how representations of masculinity have evolved within this time frame. This research aims to be a theoretical and practical introduction for the study of masculinity within poetry, which has so far been dominated by the study of the feminine. The research concluded that specific hegemony and gender roles can be most seen in regards to the representation of women and relationships, while within the context of male representation and the author’s voice the respective masculine criteria gets challenged, criticized and reinterpreted.