Diskriminācijas aizlieguma saturs starptautiskajos investīciju strīdos

Abstract

Diskriminācijas aizliegums ir viens no pamatprincipiem starptautisko investīciju tiesībās un starptautisko investīciju aizsardzības režīmos. Lai gan šis princips ir sastopams gandrīz ikkatrā investīciju aizsardzības režīmu nodibinošajā dokumentā, tā definīcija un saturs joprojām ir neskaidri, izraisot diskusijas starptautiskajā sabiedrībā. Principa interpretācija ir atstāta tiesu un šķīrējtiesu ziņā, kas nav spējušas nonākt pie vienota un skaidra diskriminācijas aizlieguma satura. Šī darba mērķis ir noskaidrot līdzīgās iezīmes principa definēšanā un piemērošanā, ko ir izvirzījušas tiesas un šķīrējtiesas risinot starptautiskos investīciju strīdus, tādējādi definējot diskriminācijas aizlieguma saturu.

The principle of non-discrimination is one of the core principles of international investment law and international investment regimes. Even though this principle is the reoccurring basic element of almost all legal documents establishing investment protection regimes, it is still unclearly defined, therefore raises many discussions amongst the international community. The interpretation and application of the principle has been left to the courts and tribunals, but neither have reached a consensus towards resolving these issues. The objective of this paper is to pinpoint the similarities in the definition and application by courts and tribunals, therefore defining and clarifying the contents of non-discrimination principle.