Pieaugušo ikdienas iesaistīšanās darbā saistība ar dažādu ārpusdarba aktivitāšu pieredzi un psiholoģisko distancēšanos no darba
Author
Krūpena, Velta
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Svence, Guna
Date
2019Metadata
Show full item recordAbstract
Balstoties uz Piepūles-Atjaunošanās modeli (Effort-Recovery model) (Meijman & Mulder, 1998 in Brummelhuis & Bakker, 2012), šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistība starp pieaugušo iesaistīšanos darbā, dažādu ārpusdarba aktivitāšu pieredzi un psiholoģisko distancēšanos no darba. Pētījumā piedalījās 129 dažādu Latvijas uzņēmumu un iestāžu darbinieki (101 sieviete (78,3%) un 28 vīrieši (21,7%)), vecumā no 20-61 gadam, kuriem darba dienas beigās bija elektroniski jāaizpilda aptaujas, novērtējot savu vispārējo iesaisti darbā (Utrehtas iesaistes darbā aptauja), novērtējot psiholoģisko distancēšanos no darba iepriekšējā vakarā (Psiholoģiskās distancēšanās no darba aptauja), novērtējot tekošās dienas iesaisti darbā (Dienas iesaistes darbā aptauja), un norādot iepriekšējā vakarā ārpusdarba aktivitātēs pavadīto laiku (Ārpusdarba aktivitāšu aptauja). Pētījuma rezultātos secināts, ka netiek novērota statistiski nozīmīga saistība starp ārpusdarba aktivitātēs pavadīto laiku vai psiholoģiskās distancēšanās no darba rādītāju, un nākamās dienas iesaistīšanās darbā rādītāju. Tomēr, tiek novērota statistiski nozīmīga, bet vāja saistība starp iepriekšējā vakara psiholoģiskās distancēšanās no darba rādītāju ar nākamās dienas darba spara rādītāju. Based on the Effort-Recovery model (Meijman & Mulder, 1998 in Brummelhuis & Bakker, 2012), the aim of this study is to investigate whether there is a relationship between state work engagement, psychological detachment from work and various off-job activities. 129 employees (101 women (78.3%) and 28 men (21.7%)), aged 20-61, who were asked to complete questionnaires electronically at the end of the working day, participated in the study by evaluating their work engagement in general (Utrecht Work Engagement Scale), evaluating their psychological detachment from work in the previous evening (Psychological Detachment Scale), evaluating the current day work engagement (State work engagement questionnaire), and reporting time spent in off-job activities in the previous evening (Off-job activities questionnaire). The results of the study concluded that there is no statistically significant relationship between time spent in various off-job activities or the level of psychological detachment and the level of next day’s state work engagement, but threre is a statistically significant, but weak correlation between psychological detachment and the next day's work engagement through vigor.
Collections
Related items
Showing items related by title, author, creator and subject.
-
Darba organizācija ESF projektā "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldības darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" un tās pilnveidošanas iespējas
Pūpēde, Gunita (Latvijas Universitāte, 2011)Bakalaura darbs „Darba organizācija ESF projektā "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldības darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai" un tās pilnveidošanas iespējas” ir veltīts darba organizācijas kā vienas no ... -
Psiholoģiskais terors darba vietā, tā saistība ar darba pašefektivitāti un nodomiem aiziet no darba.
Seļezeņa, Natālija (Latvijas Universitāte, 2011)Maģistra darba mērķis ir teorētiski apkopot atziņas un līdzšinējo pētījumu rezultātus saistībā ar psiholoģisko teroru darba vietā, kā arī kvantitatīvi izpētīt iespējamās saistības starp psiholoģisko teroru darba vietā, ... -
Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās starp darba devēju un darba ņēmēju
Meijere, Sanita (Latvijas Universitāte, 2011)Mūsdienām raksturīgajā ekonomiskajā situācijā jeb, tā sauktajā, Informācijas laikmetā konkurences ierobežojums kļūst jo īpaši svarīgs tiesību regulējums. Pateicoties konkurences ierobežojuma atrunas piemērošanai, darba ...