Latvijas augšņu un ūdeņu humusvielas un to loma vidi piesārņojošo vielu degradācijas procesos
View/ Open
Author
Dipāne, Judīte
Co-author
Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Date
2007Metadata
Show full item recordAbstract
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte
Vides zinātnes nodaļa
Judīte Dipānes promocijas darba „Latvijas augšņu un ūdeņu humusvielas un to loma
vidi piesārņojošo vielu degradācijas procesos”
ANOTĀCIJA
Pētījuma pamatā ir Latvijai (augsnes, purvu, virszemes ūdeņu, ūdenstilpņu nogulumu)
tipisku humusvielu paraugu iegūšana un to raksturošana. Latvijas augšņu, purvu, ūdeņu un
ūdenstilpņu nogulumu humusvielas pētītas nosakot to elementu un funkcionālo grupu
sastāvu, molekulmasas sadalījumu, skābes – bāzes īpašības, spektrālās īpašības atkarībā no
humusvielu veidošanās avotiem. Darbā ir pierādīta humusvielu īpašību veidošanās atkarībā
no to izcelsmes avota, izmantojot no dažādiem Latvijas vides objektiem izdalītās
humusvielas.
Pētījumā iegūtais organisko vielu noteces raksturojums un to koncentrācijas izmaiņu
ilgtermiņa analīze apstiprina gan vidē noritošo procesu, gan antropogēnās slodzes izmaiņu
ietekmi uz virszemes ūdeņu kvalitāti.
Kinētikas pētījumiem izvēlētas vairākas reakcijas (kondensācijas, esteru hidrolīze, bāzu
nukleofīlā pievienošanās trifenilmetāna krāsvielām, dekarboksilācijas reakcijas), kuras varētu
būt nozīmīgas vidi piesārņojošo vielu degradācijas un transformācijas procesos un kuras
katalizē virsmas aktīvās vielas, veidojoties micellām, iespējams, pēc micellārās katalīzes
mehānisma. Kinētikas pētījumos pierādīts, ka kondensācijas, esteru hidrolīzes, bāzu
nukleofīlas pievienošanās trifenilmetāna krāsvielām un dekarboksilācijas reakciju ātrumu
ietekmē humusvielu koncentrācija un to īpašības.
Pētījuma galvenie rezultāti apkopoti 6 publikācijās, par darba rezultātiem sniegti 5
ziņojumi konferencēs, tai skaitā 4 starptautiskās konferencēs, saņemts 1 patents.
Promocijas darba vadītājs: Māris Kļaviņš, profesors, Dr.habil. ķīm. (Latvijas
Universitāte)
Promocijas darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā Fonda atbalstu. University of Latvia, Faculty of Geography and Earth Science
Department of Environmental Science
Judite Dipane “Soil and aquatic humic substances from Latvia and their role in
degradation processes of environmental pollutants”
ANNOTATION OF THESIS
Research work was based on isolation and characterization of humic substances
representing typical soils, peat, surface water and sediments of water bodies of Latvia. The
elemental, functional, mass-molecular and spectral characterization of humic substances of
soil, sediment and surface water of Latvia stresses the role of their origin on the formation of
their properties.
Characterization of long term changes of dissolved organic substances in rivers of Latvia
is influenced both by natural processes in rivers watershed basins (organic matter rich soils,
high coverage of peat bogs) and antrophogenic processes.
Characterization of role of humic substances in environmental pollutants degradation
processes is based on studies of catalytic activity of humic substances in reactions commonly
catalysed by micelles. Kinetic studies confirmed ability of humic substances to influence rate
of reactions (condensation, hydrolysis of esters, nucleophilic addition of hydroxyl group to
triphenylmethane dyes, decarboxylation reactions) which may play an important role in
degradation and transformation processes of environmental pollutants and which are
catalyzed by surfactants forming micelles, possible, in due of micellar catalysis mechanism.
Investigations of kinetic of condensation reaction, hydrolysis of esters, alkaline nucleophilic
addition reaction triphenylmethane dyes such as malachite green and crystal violet,
decarboxylation reaction showed dependence of the velocity of studied reactions on nature
and concentration of humic substances.
Approbation of work: the main results of work have been presented in 6 publications, 1
patent and in 5 conferences including 4 international conferences.
Scientific supervisor: Māris Kļaviņš, Professor, Dr. habil. chem. (University of Latvia)
The European Social Fund financially supported this study.