Eiropas Savienības ekonomiskā attīstība: nozaru un reģionu dimensijas

Abstract

Šajā darbā tiek pētīta investīciju efektivitāte ražošanas nozarēs un ekonomiskās izaugsmes faktori Eiropas Savienībā NUTS2 reģionu līmenī laika posmā no 2002. līdz 2018. gadam. Autors izmanto DEA un SFA metodes, lai izpētītu bruto pamatkapitāla veidošanas izdevumu efektivitāti, kā arī BMA, lai atrastu ekonomiskas izaugsmei noteicošos faktorus. Rezultāti liecina, ka daži ES reģioni un valstis, ieskaitot Latviju, varētu uzlabot KPV uz vienu nodarbināto, paaugstinot resursu izmantošanas efektivitāti. Darbā arī tiek atrasta nosacītās konverģences esamība, kā arī ekonomikas izaugsmes noteicošie faktori: izglītības kvalitāte, angļu valodas prasme, ICT patentu skaits un lielāks rūpniecības nozares KPV īpatsvars. Šis pētījums arī secina, ka reģiona ekonomiskā izaugsme veicina blakus esošo reģionu attīstību. Kopumā darbs palielina izpratni par to, ka Eiropas Savienības reģionos ir nepilnības pašreizējā investīciju izmantošanā, un sniedz vairākus priekšlikumus, kuri pozitīvi ietekmē kopējo izlaidi uz vienu nodarbināto, ja tie tiek pareizi izskatīti.

This paper investigates the efficiency of investments into the production sectors and finds the determinants of economic growth of the NUTS2 regions in the time period from 2003-2018. The author uses DEA and SFA methods to study the efficiency of GFCF spending, as well as BMA to find economic growth determinants. The findings suggest that some EU regions and countries, including Latvia, could improve the GVA per person employed by enhanced efficiency.The paper also finds the presence of conditional converges and potential the most significant growth determinants: quality of education, proficiency in English along with number higher share of ICT patents, higher share of industrial sector in total GVA. Capital cities have a positive influence on overall regional development and that there is a positive spillover effect from the neighbouring regions. Overall, the paper increases the awareness that there are imperfections in the current usage of GFCF in the regions and provides several suggestions which, if addressed correctly, will have a positive effect GVA per person employed.