Nežēlības teātra un zilo teorijas elementi 21. gs. latviešu teātrī : V. Meikšāna un V. Nastavševa piemēri

Abstract

Bakalaura darba “Nežēlības teātra un zilo teorijas elementi 21. gs. (2015–2020) latviešu teātrī: V. Nastavševa un V. Meikšāna piemēri” teorētiskā daļa ir veltīta Antonēna Arto (Antonin Artaud) Nežēlības teātra teorijas un zilo teorijas analīzei. Tajā uzskaitīti faktori, kas ietekmējuši teoriju rašanos, raksturoti galvenie teoriju elementi un sniegta informācija par teoriju aktualitāti 21. gs. Balstoties uz teorētiskajā daļā aprakstīto, kā arī Vladislava Nastavševa un Viestura Meikšāna izrādēm, veikts pētījums, kurā izzināts abu teoriju elementu izmantojums gan izrādēm izvēlētajos teksta materiālos, gan inscenējumos Latvijas teātros. Nežēlības teātra teorijas un zilo teorijas izpausmes analizētas vizuālo un audiālo izteiksmes līdzekļu aspektā (scenogrāfija, tērpi, gaismas, mūzika) un spēles aspektā (ķermenis, aktiera uzdevums, iedarbība uz skatītāju).

The theoretical part of the Bachelor’s Paper “Elements of the Theatre of Cruelty and Queer Theory in the Latvian Theatre of 21st c. (2015–2020) as exemplified by Vladislav Nastavshev and Viesturs Meikšāns” analyzes Antonin Artaud’s theory of the Theatre of Cruelty and the Queer theory. Therein, formative factors of those theories are identified, their main elements are characterized, and information on their topicality in the 21st c. is provided as well. This study is based on its theoretical part and on the productions by Vladislav Nastavshev and Viesturs Meikšāns. It researches the usage of elements of both theories as manifested by the choice of texts for the productions and their staging in the Latvian theatres. Manifestations of the theory of Theatre of Cruelty and Queer theory are analyzed within the aspects of visual and aural means of expression (stage design, costumes, lighting, music) and the aspects of acting (body, actor’s task, impact on the spectator).